Lietuvas prezidente paraksta Visaginas AES likumu paketi

Kā uzsvērusi prezidente, šie likumi veido tiesisko bāzi, lai uzsāktu "lielu, ilgu, Lietuvai un visam Baltijas reģionam svarīgu projektu". Par turpmākajiem lēmumiem un projekta ilgtspējību būs jāgādā jau nākamajai valdībai un Seimam, viņa norādījusi.

Pēc Grībauskaites teiktā, AES projekts jāīsteno atklāti, informējot par to sabiedrību un ievērojot reģiona valstu intereses.

"Atbildība par mūsu valsts enerģētisko nākotni politiķiem būs jāuzņemas vairāku pilnvaru termiņu garumā. No viņiem būs atkarīgs, vai Visaginas AES projekts būs atklāts, kvalitatīvs un izdevīgs Lietuvas cilvēkiem. Tikai tāds projekts var cerēt uz atbalstu," viņa uzsvērusi.

Kā uzskata Lietuvas prezidente, ja projekts tiks īstenots atbildīgi, tas var kļūt par visa Baltijas reģiona ekonomikas stimulu uz vairākiem desmitiem gadu.

"Ja mums reģionā nav neviena nopietna projekta, mēs ekonomiskā ziņā kļūstam par Eiropas Savienības (ES) provinci. Visaginas projekts Baltijas valstīm paver iespējas dot stipru un ilglaicīgu impulsu savai ekonomikai un nodrošināt straujāku labklājības pieaugumu. Vai spēsim to izmantot, tā ir mūsu pašu - visu Baltijas valstu - izvēle," viņa uzsvērusi.

Visaginas AES projekts kļūtu par Lietuvas vēsturē lielāko tiešo ārvalstu investīciju. Tā īstenošanas gaitā tiktu radītas aptuveni 6000 jaunas darba vietas un Lietuvas uzņēmēji saņemtu pasūtījumus miljardiem litu apmērā.

Kā paziņojusi Eiropas Komisija, kas veikusi neatkarīgu reģionālā Visaginas AES projekta izvērtējumu, šis projekts vairos enerģijas piegāžu drošību Baltijas reģionā un sekmēs vispusīgu Baltijas valstu integrāciju Eiropas iekšējā enerģijas tirgū.

Atbalstu projektam izteikušas arī Japāna un ASV.

Savukārt 25 Seima deputāti pirms nedēļas aicināja prezidenti izmantot savas veto tiesības, lai bloķētu likumu par atomelektrostaciju un likumu, kas apstiprina AES koncesijas līgumu. Viņi pauda nožēlu, ka tautas viedoklis par šo projektu nav noskaidrots referenduma ceļā.

Trešdien Viļņā pie prezidenta pils notika mītiņš "Par taisnīgumu", kurā Grībauskaitei arī tika izteikts aicinājums neparakstīt AES likumu. Tā dalībnieki atgādināja, ka Lietuvas konstitūcija paredz valstij un tautai svarīgākos jautājumus izlemt referendumā.

Viņi norādīja uz sabiedriskās domas aptauju datiem, kas liecina, kad VAE projektu atbalsta tikai trešā daļa Lietuvas iedzīvotāju. Tomēr Seims, pieņemdams likumu par koncesijas piešķiršanu, katra Lietuvas iedzīvotāja vārdā uzņēmies saistības 20 miljardu litu (4,8 miljardu latu) apmērā, uzsvēra runātāji.

Viņi pauda sašutumu, ka tāds milzīgs parādu jūgs tiek uzkrauts Lietuvas pilsoņiem, viņu bērniem un bērnubērniem, pat nepavaicājot, vai viņi vēlas "dārgu atommonstru un tā blakusproduktus - radioaktīvos atkritumus".

Parakstus par referenduma rīkošanu attiecībā uz AES projektu Lietuvā kopš pavasara vāc divas iniciatīvas grupas. Viena parakstu vākšanas akcija, ko rīkoja Lietuvas Zaļās politikas institūts, tikko beigusies, bet Lietuvas Zaļo kustības iniciatīvas grupai vēl palikušas 20 dienas, lai savāktu nepieciešamos 300 000 parakstu.

Tiek lēsts, ka AES būve varētu ilgt līdz 2020.-2021.gadam.

Pēc Lietuvas Enerģētikas ministrijas aplēsēm, AES projekta izmaksas pašreizējās cenās varētu sasniegt piecus miljardus eiro (3,5 miljardus latu), bet, pieskaitot prognozējamos procentus, inflāciju un projekta investīciju vērtības izmaiņas valūtas kursu svārstību dēļ, - aptuveni 6,8 miljardus eiro.

Šobrīd koncesijas līguma projekts paredz, ka Latvijas AS "Latvenergo" šajā projektā varētu iegūt 20% daļu, ieguldījumam attiecīgi sasniedzot aptuveni vienu miljardu eiro (0,7 miljardus latu). Igaunija varētu iegūt 22% daļu, Lietuva - 38%, bet stratēģiskais investors "Hitachi" - 20%. Tiek pieļauta arī iespēja, ka projektā varētu atgriezties Polija, lai gan tā pērn savu dalību tajā apturēja. Tādā gadījumā akciju sadalījums varētu mainīties.