Īrijas valdība ir pārliecināta, ka lielākā daļa valsts iedzīvotāju 31. maijā paredzētajā referendumā atbalstīs ES fiskālās disciplīnas līgumu – pretējā gadījumā Īrija nepieciešamības gadījumā nevarēs saņemt jaunu aizdevumu no Eiropas struktūrām.
Opozīcijā esošie sociālisti, kuri uzsākuši diezgan agresīvu pret kampaņu, uzskata, ka šā līguma ratificēšana iedzīs Īrijas iedzīvotājus mūžīgā taupības režīmā.
BBC atgādina, ka no 27 ES dalībvalstīm tikai Lielbritānija un Čehija (abas nav eiro zonā) atteicās parakstīt līgumu par fiskālo disciplīnu, kas uzdos valstu valdībām līdz 0,5% no iekšzemes kopprodukta samazināt budžeta deficītu un dos Briselei lielākas tiesības kontrolēt dalībvalstu tēriņus. Janvārī Īrijas konstitucionālā tiesa sniedza skaidrojumu, ka līguma ratificēšanai nepieciešams tautas balsojums, un otrdienas vakarā vicepremjers Īmons Gilmors paziņoja par nodomu referendumu rīkot 31. maijā. Īrija būs vienīgā ES dalībvalsts, kurā tiks rīkots referendums par līgumu.
«Pozitīvs balsojums referendumā Īrijai nodrošinās ilgtermiņa stabilitāti, ekonomikas atgūšanos un pieaugumu un jaunu darba vietu radīšanu,» mudinot tautiešus atbalstīt līgumu, uzsvēris Ī. Gilmors. AFP vēsta, ka, saskaņā ar socioloģisko aptauju datiem, 49% īru gatavojas balsot par, bet tikai 33% paziņojuši, ka stingri nolēmuši neatbalstīt līgumu. Acīmredzot tieši šie dati dod valdībai pārliecību, ka balsojums būs pozitīvs – Ī. Gilmors sacījis, ka aktīvu kampaņu, kurā iedzīvotāji tiks mudināti balsot par, valdība nav plānojusi uzsākt līdz pat aprīļa beigām.
Tikmēr līguma pretinieki jau mobilizējušies, Dublinā izliekot pirmos reklāmas plakātus, kuros aicina noraidīt līgumu. Aktīvākās iebildes pret to izteicis Sociālistu partijas līderis Džo Higinss, kurš brīdinājis, ka, atbalstot līgumu, Īrijai pēc 2015. gada būs jāmeklē iespējas, kā budžetā ietaupīt vēl 5,7 miljardus eiro – tas nozīmē gan sociāliem mērķiem paredzēto izdevumu samazināšanu, gan nodokļu paaugstināšanu. «Faktiski mēs ieslīgsim mūžīgā taupības režīmā,» norādījis Dž. Higinss, atgādinot, ka jau kopš 2008. gada valstī tiek pieņemti budžeti, kas aizvien pazemina un pazemina iedzīvotāju labklājību un dzīves līmeni. Sociālistu līderis uzskata, ka ES nodarbojas ar atklātu šantāžu, līgumā iestrādājot noteikumu, ka valstis, kas to neratificēs, nevarēs pretendēt uz aizņēmumiem no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM).
Tieši šo argumentu arī izmanto Īrijas valdība. Jāatgādina, ka šā gada beigās beidzas 85 miljardus eiro lielā finansiālās palīdzības programma Īrijai, un virkne ekonomistu prognozējuši, ka valstij nāksies vērsties pēc jauna aizņēmuma. Saņemt to ar pievilcīgiem noteikumiem, ar samērā mazu procentu likmi būs iespējams, tikai ratificējot līgumu. Tajā pašā laikā nav skaidrs, kā Īrija gatavojas izpildīt tā prasības par budžeta deficītu, kas nedrīkst pārsniegt 0,5% no iekšzemes kopprodukta. Neraugoties uz jau pieņemtajiem taupības pasākumiem, pērn šis deficīts bija 10%, bet šogad būs 8,6% no iekšzemes kopprodukta. Arī Īrijas ārējais parāds turpina augt un jau sasniedzis 107% no iekšzemes kopprodukta, atgādina AP.