ANO un Arābu līgas īpašais sūtnis Sīrijas jautājumos Kofi Annans sestdien ieradies Krievijā. Jau svētdien viņam paredzēta tikšanās ar Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu un ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.
Annans iepazīstinās Krievijas vadību ar Sīrijas prezidenta Bašara al Asada atbildi uz ierosināto miera plānu, kura mērķis ir veikt Sīrijā reformas un izveidot visaptverošu valdību, nepiešķirot atsevišķu īpašu lomu Sīrijas līderim. Par šo pašu atbildi Annans gatavojas informēt arī Ķīnas vadību, pie kuras viesosies nākamās nedēļas otrdienā un trešdienā.
Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs un ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs gatavojas izklāstīt savu redzējumu par vardarbības pārtraukšanu Sīrijā.
Maskava atbalsta Annana misiju, jo tās galvenais uzdevums esot mierīgā ceļā panākt vardarbības izbeigšanu Sīrijā. Tieši tāpēc esot nepieciešams panākt, lai Sīrijas opozīcijas pārstāvji būtu gatavi sēsties pie sarunu galda ar varas pārstāvjiem un kopīgi lemtu par krīzes izbeigšanu. Tiek uzsvērts, ka Kofi Annana izstrādātais sešu punktu miera plāns ir uzskatāms par ļoti perspektīvu un Krievija to ir apliecinājusi, nobalsojot par oficiālo ANO paziņojumu Apvienoto Nāciju Drošības padomē.
Krievija asi iebildusi pret kārtējo, gada laikā jau piekto rezolūciju Sīrijas jautājumos, kuru šoreiz pieņēmusi ANO cilvēktiesību padome. Maskava norāda, ka rezolūcija nav adekvāta, jo tā apsūdz vardarbībā tikai vienu pusi, proti, Sīrijas valdību, vienlaicīgi neizvirzot nekādas prasības pret bruņoto opozīciju. Šo rezolūciju ir atbalstījusi 41 padomes dalībvalsts, Krievijai, Ķīnai un Kubai balsojot pret, bet Ugandai un Ekvadorai atturoties. Krievija bija pieprasījusi iekļaut rezolūcijas tekstā aicinājumu nosodīt Sīrijas opozīcijas spēku nesen veiktos terora aktus Damaskā un Aleppo, bet šie ierosinājumi netika apstiprināti. Krievija turpināšot uzstāt uz to, ka vardarbību Sīrijā būs iespējams apturēt tikai tad, ja šaut pārstās visas iesaistītās puses un tiks uzsākts nacionāla līmeņa politisks dialogs.
Analītiķi norāda, ka, lai arī Krievijas pozīcijā ir manāma zināma piekāpšanās, ir maz ticams, ka tā nākotnē varētu radikāli mainīties. Galvenokārt jau tāpēc, ka Krievijas intereses Sīrijā ir pārāk svarīgas, lai ļautu rietumvalstīm un reģionālajām varām neatkarīgi diktēt vardarbības pārņemtās Sīrijas nākotni. Krievijas intereses neaprobežojas tikai ar ievērojamiem ieroču piegādes līgumiem. Sīrija ir palikusi viena no pēdējām Krievijas interešu aizstāvēm Tuvajos Austrumos, kur Krievijas ietekme pēdējo gadu laikā ir ievērojami kritusies.
Tikmēr Rietumvalstu informācijas aģentūras ziņo, ka Sīrijas drošības spēki kārtējo reizi ir pastiprinājuši uzbrukumus opozīcijas atbalsta punktiem - Hamas un Homsas pilsētām. Šodien vien valstī dzīvību atkal zaudējuši aptuveni 20 cilvēki. Opozīcijas aktīvisti ir solījuši, ka drīzumā varētu uzsākt arvien aktīvāku virzību arī uz galvaspilsētu Damasku.