Francijas prezidents Nikolā Sarkozī uzdevis valdībai pārstrādāt likumu, kas paredzēja noteikt kriminālatbildību par pagājušā gadsimta sākumā veiktā turku genocīda pret armēņiem noliegšanu.
Otrdienas vakarā Francijas Konstitucionālā tiesa atzina, ka šis likums ierobežo tiesības uz vārda brīvību, un Ankara jau paspēja apsveikt šādu lēmumu, paziņojot, ka tas sekmēs attiecību normalizēšanu ar Franciju.
Saskaņā ar armēņu traktējumu aptuveni 1,5 miljonu armēņu bojāeja
1915.–1916. gadā toreizējās Osmaņu impērijas teritorijā bija apzināts genocīds. Savukārt Turcija ne tikai apšauba upuru skaitu (runājot par 300 000 bojāgājušo), bet arī uzsver, ka traģēdija notikusi Pirmā pasaules kara laikā un ļoti daudz kritušo bijis arī turku pusē. Turcijas valdība ne reizi vien aicinājusi izveidot starptautisku vēsturnieku grupu, lai noskaidrotu patiesību, taču Armēnija šādam risinājumam nav piekritusi. BBC atgādina, ka armēņu slepkavības par genocīdu ir atzītas Argentīnā, Beļģijā, Kanādā, Francijā, Krievijā, Itālijā un Urugvajā, bet Lielbritānija, ASV un Izraēla izmanto mazliet citādu terminoloģiju.
Janvārī abas Francijas parlamenta palātas pieņēma likumu, saskaņā ar kuru armēņu genocīda noliegšana bija sodāma ar 45 000 eiro lielu naudas sodu vai gadu ieslodzījumā. Likuma pieņemšana izraisīja asu Turcijas reakciju – no Parīzes tika atsaukts vēstnieks, bet premjers Redžeps Tajips Erdogans paziņoja, ka Turcija iesaldē visu militāro un politisko sadarbību ar Franciju. Savukārt 130 parlamenta deputāti, turklāt gan labējā, gan kreisā spārna pārstāvji, iesniedza prasību Konstitucionālajā tiesā, kas atzinusi, ka likums patiešām neatbilst konstitūcijai.
«Mēs gaidījām tieši šādu lēmumu, kas ir ļoti svarīgs. Francijas Konstitucionālā tiesa pieņēmusi pareizu lēmumu, balstoties uz starptautiskajiem likumiem, cilvēktiesībām un Eiropas vērtībām, kuras mēs visi aizstāvam,» sarunā ar Euronews sacījis Turcijas ārlietu ministrs Ahmets Davutoglu. Ministrijas izplatītajā paziņojumā Parīze aicināta «izstrādāt konstruktīvu, taisnīgu un zinātniski pamatotu pieeju pretrunīgajai turku – armēņu attiecību vēsturei, lai sekmētu problēmas risināšanu, nevis padziļināšanu», vēsta RIA Novosti.
Otrdienas vakarā Turcijas politiķi samērā optimistiski vērtēja iespēju, ka tiks atjaunota pilnvērtīga sadarbība ar Franciju, taču jau vakar, pēc N. Sarkozī paziņojuma, sākotnējā sajūsma bija noplakusi. «Genocīda noliegšana ir nepieņemama, un par tādu rīcību nepieciešams sodīt,» uzsvēra prezidents, paziņojot, ka jau devis valdībai rīkojumu sagatavot jaunu likumprojektu, kurā būtu ņemtas vērā Konstitucionālās tiesas iebildes. Ankara norādījusi, ka N. Sarkozī rīcība liecina par vēlmi pirms 22. aprīlī paredzamajām prezidenta vēlēšanām nodrošināties ar armēņu diasporas atbalstu. AP vēsta, ka Francijā dzīvo gandrīz pusmiljons armēņu, kuri atšķirībā no tikpat lielās turku diasporas lielākoties ir Francijas pilsoņi – tātad elektorāts. Jau otrdienas vakarā gan turku, gan armēņu kopienas rīkojušas demonstrācijas – vieni priecājoties, bet otri paužot sašutumu par Konstitucionālās tiesas lēmumu. «Tas ir politisks lēmums. Konstitucionālā tiesa ir pakļāvusies Turcijas un Francijas militāri rūpnieciskā lobija spiedienam,» sarunā ar Euronews sacījis Francijas Armēņu organizāciju padomes vadītājs Ara Torianjans.