Cerības, ka konflikts Sīrijā, kas, pēc ANO datiem, prasījis vismaz 5000 cilvēku dzīvību, varētu tikt atrisināts mierīgā ceļā, zudušas pēc prezidenta Bašara Asada vakardienas uzrunas, kurā viņš piedraudējis «ar dzelzs dūri» cīnīties pret teroristiem, ļoti vispārīgi pieminējis iespēju, ka valdībā varētu iekļaut opozīcijas piekritējus, kritiski izteicies par Arābu līgas politiku un kā lielu sasniegumu reformu realizēšanā minējis martā paredzēto referendumu par konstitūciju, kuras projektā plānots apstiprināt Baath partijas un vairāk nekā 40 gadus pie varas esošās Asadu dinastijas īpašo lomu.
Kaut gan iepriekš medijos bija parādījusies informācija, ka B. Asads varētu paziņot par nopietnām izmaiņām valdības sastāvā un piekāpšanos opozīcijai, viņa vakardienas runa Damaskas universitātē, kas ilga divas stundas un tika translēta valsts televīzijā, liecina, ka prezidents savu nostāju nav mainījis. Viņš atkārtojis jau iepriekš izskanējušās tēzes, opozīciju nosaucot par bruņotiem teroristiem, kuri saņem atbalstu no ārzemēm. «Nebūs nekādas tolerances pret teroristiem, tiem, kuri izmanto ieročus, lai nogalinātu. Pašlaik mūsu prioritāte ir atgriezties pie drošības garantēšanas, ko esam atbalstījuši desmitiem gadu ilgi, un tas sasniedzams, tikai vēršoties pret teroristiem ar dzelzs dūri. Mēs negrasāmies būt iecietīgi pret tiem, kuri kopā ar ārzemju spēkiem vēršas pret valsti,» B. Asada sacīto citē AP.
Savā runā B. Asads asi kritizējis Arābu līgu, kas decembrī apturēja Sīrijas darbību šajā organizācijā, bet pēc tam to piespieda pieņemt miera plānu, kura ietvaros Sīrijā pašlaik atrodas 165 Arābu līgas novērotāji. «Sešdesmit gadu garumā Arābu līga nav darījusi nekā, lai aizstāvētu arābu intereses. Kādēļ mums būtu jābūt pārsteigtiem, ka tā nekā nedara arī pašlaik?» retoriski jautājis Sīrijas prezidents. Viņš arī apšaubījis šajā organizācijā ietilpstošo valstu, galvenokārt Persijas līča absolūto monarhiju, tiesības aizrādīt Sīrijai kaut ko par demokrātijas ievērošanu un reformām. «Sīrijā pirmais parlaments tika ievēlēts 1917. gadā. Kas tajā laikā bija šajās valstīs?» jautājis B. Asads. Raksturojot pašreizējo situāciju, viņš tēlaini vilcis paralēles starp Arābu līgu un ārstu, kurš, smēķējot cigareti, skaidro pacientam, cik kaitīga ir smēķēšana.
Arābu līga pagaidām uz viņa runu nav reaģējusi. Jāatgādina, ka šī organizācija plānoja šonedēļ līdz 200 cilvēkiem palielināt Sīrijā esošo novērotāju skaitu, bet 19. janvārī gatavojas uzklausīt viņu ziņojumu par notiekošo. Kuveitas ziņu aģentūra KUNA vakar ziņoja, ka netālu no Latakijas viegli ievainotas divas šīs valsts militārpersonas, kas ir novērotāju grupas sastāvā – netika gan precizēts, vai šajā incidentā vainojami Sīrijas valdības spēki vai nemiernieki. Iepriekš no novērotāju puses izskanējusi neoficiāla informācija, ka B. Asada valdība nepilda doto solījumu un joprojām vērš pārmērīgi lielu vardarbību pret nemierniekiem. Taču vienlaikus novērotāji apstiprinājuši Sīrijas valdības apgalvojumus, ka tai jācīnās nevis pret neapbruņotiem demonstrantiem, bet gan kaujinieku grupējumiem, kuros apvienojušies daudzi armijas dezertieri.
Sīrijas nacionālā padome, kas apvieno opozīcijas grupējumus, uzsvērusi, ka Arābu līgas novērotāju atrašanās Sīrijā tikai leģitimizē režīma noziegumus. Šīs organizācijas pārstāvis Rima Fleihans sarunā ar Reuters sacījis, ka Arābu līga, šķiet, izsmēlusi savas iespējas izdarīt spiedienu uz Sīriju un tai nāksies vērsties pēc palīdzības ANO Drošības padomē. Sīrijas opozicionāri uzsvēruši, ka nekādā gadījumā nevēlas, lai atkārtotos Lībijas scenārijs un notiktu tieša ārvalstu militārā iejaukšanās Sīrijas konfliktā.
Jāpiebilst, ka līdzīgu rezolūciju ANO Drošības padomē, visticamāk, vienalga bloķēs Krievija un Ķīna, kas neslēpj savu vilšanos par Lībijas konflikta iznākumu.