Ārlietu ministrija (ĀM) uzskata, ka vistuvākajā laikā būtu jāatver Latvijas vēstniecības Brazīlijā un Indijā. Aptuvenās izmaksas ir 1,2 miljoni latu, un ĀM vēlas naudu vēstniecību izveidei ieplānot jau 2012.gada budžetā, liecina informatīvais ziņojums, kas ceturtdien pieteikts Valsts sekretāru sanāksmē.
ĀM definējusi 2015.gada sākumu kā vēlamo gala termiņu Latvijas vēstniecību atvēršanai, arī ņemot vērā to, ka 2015.gada pirmajā pusgadā Latvija būs prezidējošā valsts Eiropas Savienībā.
Ministrija ir izstrādājusi piedāvājumu vēstniecību tīkla paplašināšanai, lai meklētu iespējas pastiprināt sadarbību ar valstīm un reģioniem, kuros ir būtisks ekonomiskās attīstības potenciāls un tiem ir pieaugoša ietekme starptautiskajā politikā. "Tas ir īpaši būtiski laikā, kad Latvijas interesēs ir piemēroties globālajām pārmaiņām pasaules ekonomikā, meklējot jaunus sadarbības partnerus un valstiskā līmenī veicināt jaunu tirgu apgūšanu, kā arī investīciju piesaisti valsts ekonomikai," uzsver ministrija.
ĀM par nepietiekamu uzskata Latvijas pārstāvniecību Āzijā un Latīņamerikā.
Attiecībās ar Brazīliju un Indiju ĀM ir saskārusies ar regulāru uzņēmēju interesi veicināt sadarbību ar šīm valstīm.
"Attiecību veicināšanā ir saņemts atbalsts no uzņēmēju asociācijām, sociālajiem partneriem, nevalstiskajām organizācijām – LTRK, LDDK, Latvijas augstskolu Rektoru padomes un citām, kā arī pozitīvi signāli ir izskanējuši pirmo ārpolitisko debašu laikā Saeimā. To, ka šajā jomā Latvijā pastāv nozīmīgas uzņēmēju intereses, apliecināja arī Ministru prezidenta Valda Dombrovska sekmīgā vizīte Brazīlijā šogad jūnijā kopā ar uzņēmēju delegāciju. Līdzīgas iestrādes Ārlietu ministrijai ir arī Indijas virzienā," informē ĀM.
Ministrija arī norāda, ka vēstniecības atvēršana nozīmē papildu ienākumus no konsulārajiem pakalpojumiem, tostarp par vīzu izsniegšanu. Īpaši tas būtu aktuāli Indijas gadījumā, kur potenciālais vīzu un pagaidu uzturēšanās atļauju skaits pārsniedz Latvijas iespējas tās pašlaik nodrošināt. ĀM šogad jau par konsulārajiem pakalpojumiem ir iekasējusi par 500 tūkstošiem latu vairāk, nekā plānots.
"Ņemot vērā šos apsvērumus, Ārlietu ministrija ir identificējusi Brazīliju un Indiju kā valstis, kurās vistuvākajā laikā būtu jāatver pilna apmēra diplomātiskās pārstāvniecības vēstniecību līmenī," paskaidro ministrija.
Pēc ĀM aprēķiniem, kas veikti oktobrī, vēstniecības atvēršana Brazīlijā maksātu 617 607 latus, no tiem 326 399 lati būtu pastāvīgie izdevumi un 291 208 lati – vienreizējie atvēršanas izdevumi. Savukārt vēstniecības Indijā atvēršana izmaksātu 605 368 latus, no tiem 312 499 lati būtu pastāvīgie izdevumi un 292 869 lati – vienreizējie atvēršanas izdevumi.
Aprēķini veikti, ja katrā vēstniecībā strādā divi diplomāti un divi līgumdarbinieki.
Tomēr abos gadījumos ir iespējas samazināt vēstniecību uzturēšanas izmaksas, veidojot sadarbību ar citām Baltijas un Ziemeļvalstu reģiona valstī, piemēram, dalot izmaksas par konsulāro telpu īri vai vēstniecību telpu izmantošanu, kā arī atsevišķu pasākumu organizēšanu. Vēstniecību atvēršanas izmaksas būtu gan jāsedz pilnībā no valsts budžeta.
ĀM informējusi, ka arī pārējās Baltijas valstis intensīvi strādā pie pārstāvniecību stiprināšanas Brazīlijā un Indijā, atšķiras tikai forma un iespējamais laika periods.
No Eiropas Savienības valstīm Brazīlijā vēstniecības nav Latvijai, Lietuvai, Igaunijai, Luksemburgai un Maltai.
Atverot vēstniecību Brazīlijā, Latvijai būs iespējas kļūt atpazīstamākai Brazīlijas valsts struktūrās un uzņēmēju aprindās. Latvija ir ieinteresēta attīstīt tirdznieciskās attiecības ar Brazīliju, nostiprinoties kā tranzīta un loģistikas centrs Brazīlijas preču eksportam uz NVS tirgiem un piesaistot Brazīlijas investīcijas Latvijas infrastruktūrai.
Turklāt Brazīlijā dzīvo vēsturiski lielākā latviešu kopiena Latīņamerikā. Latvija vēlas arī Brazīlijas vēstniecības atvēršanu Latvijā.
Savukārt, pamatojot nepieciešamību atvērt vēstniecību Indijā, ĀM uzsvērusi, ka Indija ir Eiropas Savienības stratēģiskais partneris un ES ir lielākais Indijas tirdzniecības partneris, plānots arī noslēgt Brīvās tirdzniecības līgumu. Tāpat pēdējo gadu laikā ir aktivizējušās Latvijas un Indijas attiecības, pieaug uzņēmēju interese. Atverot vēstniecību, Latvijai būs iespēja piedāvāt izglītības sektoru kā eksporta preci.
Āzijā Latvijai ir vēstniecības Ķīnā, Japānā, Kazahstānā un Uzbekistānā. Savukārt Indijā un Latīņamerikas valstīs – Brazīlijā un Meksikā – Latviju pārstāv nerezidējošs vēstnieks. Tāpat Latviju šo reģionu valstīs pārstāv goda konsulu tīkls, kas, neraugoties uz būtisko atbalstu ārlietu dienestam, savu ierobežoto funkciju dēļ un neraugoties uz kvalitatīvo darbu, nevar būt spējīgs nodrošināt to pārstāvniecības un pakalpojumu kvalitātes līmeni, kuru pašlaik prasa valsts starptautiskās intereses.
Jautājumu par Latvijas pārstāvniecību attīstību līdz 2015.gadam ceturtdien skatīs Valsts sekretāru sanāksmē.
Pašlaik Latvijai ir 44 diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības.