Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Ukrainas karā 2024. gada 24. jūlijā. Ukraina jau trešo gadu varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
21:44. Slovākijas kritizē Ukrainas aizliegumu Krievijas uzņēmumam "Lukoil" transportēt naftu pa cauruļvadu "Družba" un draud ar atbildes pasākumiem, vēsta pravda.com.ua.
20:01. Krievijas armija smagi apšaudījusi vairākas vietas Ukrainā un jo īpaši Harkivu. Cietusi Šveices palīdzības organizācijas ēka un privāts dabas parks, kurā atradās arī dzīvnieki. Ir bojāgājušie un ievainotie, vēsta lsm.lv/
19:20. Ungārija bloķēs 6,5 miljardu eiro izmaksāšanu no Eiropas Miera mehānisma (EPF) līdzekļiem militārajai palīdzībai Ukrainai, līdz Kijiva atkal atļaus Krievijas uzņēmuma "Lukoil" naftas tranzītu uz Ungāriju, paziņojis Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto.
Ungārija un Slovākija ir neapmierinātas, ka sankciju dēļ, ko Ukraina nesen noteikusi" Lukoil", pārtraukts "Lukoil" naftas tranzīts caur Ukrainu uz abām valstīm.
17:41 Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji trešdien ticies ar savu Ukrainas kolēģi Dmitro Kulebu, abām pusēm apliecinot, ka vēlas Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanu un miera panākšanu.
Ministri tikušies Guandžou, Ķīnas dienvidos.
Vans un Kuleba "apmainījās ar viedokļiem par Ukrainas krīzi", žurnālistiem sacīja Ķīnas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Mao Nina.
"Lai gan nosacījumi un laiks vēl nav nobrieduši, mēs atbalstām visus centienus, kas veicina mieru, un esam gatavi turpināt konstruktīvi darboties, lai panāktu pamieru un atsāktu miera sarunas," sacīja Mao.
"Ķīna vienmēr bijusi apņēmības pilna veicināt krīzes politisku risinājumu," viņa piebilda.
Kuleba trešdienas paziņojumā norādīja, ka Ukraina "arī vēlas iet miera, atjaunošanas un attīstības ceļu".
"Esmu pārliecināts, ka tās ir mūsu kopīgās stratēģiskās prioritātes," norādīja ministrs, piebilstot, ka "Krievijas agresija ir iznīcinājusi mieru un palēninājusi attīstību".
Kā paziņojumā norāda Ķīnas Ārlietu ministrija, Ukrainas ministrs, tiekoties Guandžou ar Ķīnas kolēģi, paudis, ka Kijiva ir gatava runāt ar Maskavu.
"Ukrainas puse ir gatava dialogam un sarunām ar Krievijas pusi. Saprotams, sarunām ir jābūt saprātīgām un fokusētām, vērstām uz taisnīgu un stabilu mieru," Ķīnas Ārlietu ministrija citē Kulebas teikto.
Atbilstoši Ķīnas ministrijas versijai Ukrainas puse "uzmanīgi iepazinusies" ar miera plānu, ko 2024.gada maijā piedāvājušas Ķīna un Brazīlija.
Ziņu aģentūra "Reuters" vēsta, ka Vana un Kulebas sarunas ilgušas trīs stundas.
"Ilgāk, nekā plānots. Tā bija ļoti dziļa un konkrēta saruna," "Reuters" pastāstījis sarunbiedrs no Ukrainas delegācijas.
Dienu iepriekš Kuleba pauda, ka nepieciešamas tiešas Kijivas un Pekinas sarunas par to, kā izbeigt Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu.
Ķīna cenšas iegalvot, ka šajā karā tā ir neitrāla un, atšķirībā no Rietumiem, nevienai no pusēm nesniedz letālu militāro palīdzību.
Taču Pekinas arvien ciešākā sadarbība ar Maskavu likusi rietumvalstīm norādīt, ka Ķīna faktiski nodrošina Krievijas spējas turpināt karu.
Pekina otrdien paziņoja, ka sarunās galvenā uzmanība tikšot pievērsta divpusējām attiecībām un "citiem jautājumiem", kas interesē abas puses.
Kulebas vizīte, kas ilgs līdz piektdienai, ir pirmā reize, kad kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada februārī tik augsta ranga Ukrainas amatpersona ieradusies Ķīnā.
17:01 Krievija atdod Ukrainai mirušo aizstāvju līķus ar pazudušiem iekšējiem orgāniem. Tas var liecināt par to izmantošanu Krievijā transplantācijai, raksta Ukrinform, atsaucoties uz upuru tuvinieku vārdiem.
15:23 Krievija faktiski ir izsmēlusi savus vieglā bruņojuma MT-LB visurgājēju krājumus, kurus izmanto frontē kā kājnieku kaujas mašīnu aizstājēju. Frontē jūtams, ka šī tehnika Krievijas karaspēkā kļūst par retumu, raksta militārais apskatnieks Aleksandrs Kovaļenko viedokļu rakstā obozrevatel.com.
14:02 Septiņas sievietes, kuras izcieta sodu cietumā, noslēdza līgumu ar Ukrainas bruņotajiem spēkiem.
12:50. Šodien, 24. jūlijā, Krievijas armija, izmantojot ballistisko raķeti, uzbruka Šveices pretmīnu fonda (FSD) birojam, kas nodarbojas ar Harkivas apgabala atmīnēšanu, ziņo pravda.com.ua. Uzbrukumā tika iznīcināta ēkas fasāde un vairāki stāvi, kā arī tika bojāti seši transportlīdzekļi, kurus izmantoja organizācijas medicīnas personāls.
11:59. Jaunākā informācija liecina, ka Ķīnas ārlietu ministra Vans Ji tikšanās laikā ar Ukrainas kolēģi Dmitro Kulebu, abas puses apliecinājušas, ka vēlas Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanu un miera panākšanu.
Ji un Kuleba "apmainījās ar viedokļiem par Ukrainas krīzi", žurnālistiem sacīja Ķīnas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Mao Nina. "Lai gan nosacījumi un laiks vēl nav nobrieduši, mēs atbalstām visus centienus, kas veicina mieru, un esam gatavi turpināt konstruktīvi darboties, lai panāktu pamieru un atsāktu miera sarunas," sacīja Mao.
11:25. Ķīnas ārlietu ministrs Vans Ji trešdien ticies ar savu Ukrainas kolēģi Dmitro Kulebu, ziņo valsts kontrolētie ķīniešu mediji. Ziņu aģentūra "Siņhua" vēsta, ka ministri tikušies Guandžou Ķīnas dienvidos, taču sīkākas ziņas par sarunu gaitu pagaidām nav sniegtas. Dienu iepriekš Kuleba paziņoja, ka nepieciešamas tiešas Kijivas un Pekinas sarunas par to, kā izbeigt Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu.
10:33. Ir diezgan grūti domāt par sarunu rezultātā panāktu mieru Ukrainā, jo tam ir nepieciešama abu pušu gatavība un piekrišana, kādas pagaidām nav, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" vērtēja Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.
Lai arī no Krievijas puses it kā ir izskanējusi gatavība sākt miera sarunas ar Ukrainu, Krievija šīm miera sarunām izvirza priekšnosacījumus, kuri Ukrainai nekādā gadījumā nešķiet pieņemami. "Tas faktiski ir ultimāts, un skaidrs, ka ar šādu ultimātu tu nevienu pie sarunu galda sev pretī nenosēdināsi," sacīja vēstnieks, uzsverot, ka tādā veidā Krievija ar savu retoriku nerada ne mazākās ilūzijas par jebkādu gatavību reālām miera sarunām.
09:09. Bažas, ka līdz ar ASV prezidenta nomaiņu Savienoto Valstu sniegtais atbalsts Ukrainai caur NATO varētu būtiski mazināties, ir nedaudz pārspīlētas, uzskata Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš.
Intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" viņš atgādināja, ka Ukraina līdz šim ir saņēmusi ļoti solīdu palīdzību no ASV, kamēr to vada pašreizējā administrācija ar prezidentu no Demokrātu partijas. Savukārt republikāņu prezidenta amata kandidāta Donalda Trampa izteikumi priekšvēlēšanu gaisotnē "varbūt ir viņa stilā veikti", tomēr svarīgi atzīmēt, ka Ukrainas puse, spriežot pēc publiskās komunikācijas, ir apmierināta ar Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Trampa pēdējās telefonsarunas iznākumu, sacīja Riekstiņš.
08:19. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 570 120 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1140 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī krievi zaudējuši 8302 tankus, 16 013 bruņutransportierus, 15 759 lielgabalus un mīnmetējus, 1125 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 902 zenītartilērijas iekārtas, 363 lidmašīnas, 326 helikopterus, 12 544 bezpilota lidaparātus, 2402 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 21 279 automobiļus un autocisternas, kā arī 2650 specializētās tehnikas vienības.
07:09. Krievijas armija vakar, 23. jūlijā, bombardēja Doņeckas apgabalu, nogalinot divus cilvēkus un ievainojot vēl sešus, ziņo pravda.com.ua.
"Saskaņā ar veikto izmeklēšanu Krievijas karaspēks 23. jūlijā plkst. 17:20 bombardēja Laimanas pilsētu. Munīcija trāpīja dzīvojamajam rajonam, nogalinot divus vietējos iedzīvotājus — 58 un 66 gadus vecus," informē Doņeckas apgabala prokuratūra.
00:10 Krievi atkal runā par miera sarunām, jo zina, ka situācija kaujas laukā drīzumā vērsīsies par labu Ukrainas Aizsardzības spēkiem.
“Tagad viņi saprot, ka neizturēs ilgi, un tāpēc tagad notiek imitācija, ka viņi spēj cīnīties tik ilgi, cik nepieciešams, ka tas viņiem neko nemaksā Tomēr viņi saprot, ka jau šī gada rudenī-ziemā situācija var radikāli mainīties mums par labu, un viņi steidz uz mums izdarīt spiedienu,” radio skaidroja militārais eksperts, ATO veterāns Jevgeņijs Dikijs. NV.
Viņš arī piebilda, ka uz gaidāmo problēmu fona krievi būtiski pastiprinājuši savas informatīvās un psiholoģiskās operācijas. Jo īpaši viņi tagad vēršas nevis pret militārpersonām, bet gan uz viņu ģimenes locekļiem, kā arī cilvēkiem, kas atrodas aizmugurē.