ASV neatļauj izmantot tās ieročus Ukrainas triecieniem pa Kremli

© Depositphotos

ASV prezidents Džo Baidens paziņojis, ka ASV neatļauj izmantot tās ieročus triecieniem pa Maskavu un Kremli.

"Tos ir atļauts izmantot robežas tuvumā, kad tie (Krievijas ieroči) tiek izmantoti tajā robežas pusē, lai uzbruktu konkrētiem mērķiem Ukrainā," intervijā telekanālam ABC sacīja Baidens. "Mēs neatļaujam triecienus 200 jūdžu (300 kilometru) dziļumā Krievijā, un mēs neatļaujam triecienus pa Maskavu, pa Kremli".

ABC korespondents jautāja ASV prezidentam, vai viņu uztrauc Krievijas diktatora Vladimira Putina iepriekšējā dienā teiktais, ka augstas precizitātes ieroču piegāde Ukrainai to izmantošanai pret mērķiem Krievijas teritorijā ir tieša līdzdalība karā.

"Es viņu pazīstu jau vairāk nekā 40 gadus. Viņš mani uztrauc jau 40 gadus. Viņš ir necienīgs cilvēks," atbildēja Baidens.

"Viņš ir diktators, un viņš ar visiem spēkiem cenšas noturēt savu valsti, vienlaikus turpinot šo ofensīvu. Mēs nerunājam par ieroču nodošanu viņiem, lai viņi varētu veikt triecienu Maskavai, Kremlim. Tikai otrā robežas pusē, kur viņi tiek apšaudīti ar spēcīgu konvencionālo ieroču uguni, ko krievi izmanto, lai iebruktu Ukrainā un nogalinātu ukraiņus," teica Baidens.

Baidens ceturtdien pasākumā par godu 80.gadadienai kopš sabiedroto spēku izsēšanās Normandijā paziņoja, ka ASV nepametīs Ukrainu.

"Mēs neatkāpsimies, jo, ja mēs to darīsim, Ukraina tiks pakļauta, un ar to viss nebeigsies," sacīja Baidens. "Ukrainas kaimiņi tiks apdraudēti, visa Eiropa tiks apdraudēta," viņš piebilda, raksturojot Putinu kā "tirānu, kas tiecas dominēt".

Pēc viņa teiktā, demokrātija šobrīd ir apdraudēta vairāk nekā jebkad agrāk iepriekšējos astoņos gadu desmitos.

"Mēs dzīvojam laikā, kad demokrātija visā pasaulē ir vairāk apdraudēta nekā jebkad kopš Otrā pasaules kara beigām," sacīja Baidens. "Izolācija nebija risinājums pirms 80 gadiem un nav risinājums šodien."

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais