ISW brīdina: Krievi gatavo ofensīvas otro posmu Harkivas apgabalā

© unsplash.com

Papildspēki Krievijas armijai Harkivas apgabalā liecina, ka, iespējams, tiek mēģināts atvilkt Ukrainas spēkus no kritiskajiem frontes līnijas posmiem Ukrainas austrumos un izveidot "buferzonu" Harkivas apgabala ziemeļos un šādā veidā krievi vēlas uzsākt savas ofensīvas otro posmu Harkivas apgabalā, uzskata ASV Kara studiju institūta (ISW) eksperti.

Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Oleksandrs Sirskis un Ukrainas ģenerālštābs ceturtdien ziņoja, ka Krievijas armija pārvieto vienības, papildu pulkus un brigādes no citiem frontes līnijas posmiem un no poligoniem uz Harkivas ziemeļu Lipcu rajonu un Vovčansku.

Pēc Sirska teiktā, Krievijas armijai Harkivas apgabala ziemeļos nav pietiekamu spēku, lai uzsāktu pilna mēroga ofensīvu un pārrautu Ukrainas aizsardzību.

Arī Harkivas apgabala kara administrācijas vadītājs Olehs Sinehubovs sacīja, ka Krievijas karaspēks pārvieto rezerves uz Lipcu un Vovčanskas virzieniem, lai piesaistītu pēc iespējas vairāk Ukrainas spēku Harkivas apgabala ziemeļos un saglabātu pašreizējo uzbrukumu tempu šajā rajonā.

Militārie analītiķi norādīja, ka Krievijas armijas papildspēku pārvietošana uz Harkivas apgabalu liecina, ka tā, visticamāk, turpinās piešķirt prioritāti centieniem atvilkt Ukrainas spēkus no kritiskajiem frontes līnijas posmiem Ukrainas austrumos un izveidot "buferzonu" Harkivas apgabala ziemeļos.

Krievijas spēki, visticamāk, plāno uzsākt ofensīvas operācijas otro posmu Harkivas apgabala ziemeļos pēc plānotās Vovčanskas ieņemšanas, lai gan pozīciju kaujas un iespējamie Ukrainas pretuzbrukumi var likt Krievijas spēkiem veikt vēl vienu pastiprinātu uzbrukumu vilni šajā rajonā, lai pabeigtu pilsētas ieņemšanu.

Pasaulē

2024. gada 31. decembrī beigsies piecgades līgums starp Krievijas “Gazprom” un Ukrainas “Naftogaz” par gāzes transportēšanu caur Ukrainu. Pagājušā gada vasaras beigās Ukrainas valsts prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina neturpinās Krievijas gāzes tranzītu caur savu teritoriju. Maskava neslēpj interesi par tranzīta turpināšanu, taču Kijiva plāno atteikties no ne tikai gāzes, bet arī naftas transportēšanas no Krievijas un aicina ES nepirkt Krievijas energoresursus, par kuru līdzekļiem Vladimirs Putins turpina finansēt karu pret Ukrainu. Kādu vietu ieņems Ukraina globālajā gāzes un naftas tranzītā, “Radio Brīvība” studijā savus viedokļus pauda žurnālists Vitālijs Portņikovs, bijusī Ukrainas ārlietu ministra vietniece eirointegrācijas jautājumos Lana Zerkala un naftas un gāzes nozares analītiķis, austrumvalstu pētnieks Mihails Krutihins.

Svarīgākais