Lietuvas ministram ir ideja, kā atrisināt problēmu, lai Krievijas preces nenonāktu ES tirgū
Eiropas Savienībai (ES) diskutējot par maksimālo ievedmuitas nodevas piemērošanu Krievijas un Baltkrievijas labībai, Lietuvas zemkopības ministrs Ķēstutis Navicks paudis viedokli, ka, palielinot ievedmuitas tarifus visiem pārtikas produktiem no agresorvalsts, tiktu atrisinātas problēmas ar to ienākšanu ES tirgū.
"Es redzu izeju, ka šo problēmu atrisina muitas nodevu ieviešana ne tikai graudiem, ne tikai eļļas augu sēklām. Mēs atrisināsim šo problēmu pēc muitas nodevu ieviešanas maksimālajam Krievijas pārtikas un lopbarības produktu sarakstam," Navicks ceturtdien teica radiostacijai "Žiniu radijas".
"Krievijas produkti ES iekšējā tirgū cenu dēļ kļūs nekonkurētspējīgi, tas radīs iespējas citām valstīm," viņš klāstīja, piebilstot, ka "kopīgs ES lēmums par muitas nodevām atrisina šo problēmu pašos pamatos. Tad visās valstīs, importējot Krievijas produktus, tiks maksāti muitas nodokļi. Un tālāk preču izvēli nosaka cena".
Eiropas Komisija (EK) ir ierosinājusi noteikt maksimālās ievedmuitas nodevas Krievijas un Baltkrievijas labībai, eļļas augu sēklām un no tām iegūtajiem produktiem, tostarp kviešiem, kukurūzai un saulespuķu miltiem. Savukārt Lietuva izteikusi priekšlikumu tos paaugstināt arī Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes dārzeņiem un zivju produktiem.
Kā teica Navicks, Lietuva mudina citas ES valstis atbalstīt šo priekšlikumu. Viņš teica, ka dažas valstis jau ir atsaukušās, bet Lietuva vēlas iegūt plašāku atbalstu iecerei.
Lietuvas zemkopības ministrs norādīja, ka ES valstīm ir vieglāk vienoties par muitas nodokļu paaugstināšanu nekā par importa aizliegumu, jo nav nepieciešams visu bloka valstu vienprātīgs lēmums.
"Tas ir reālāk," sacīja Navicks.
EK priekšlikums paredz, ka muitas nodokļi būtu atkarīgi no konkrētā produkta.
Martā Navicks kopā ar Latvijas, Igaunijas, Polijas un Čehijas lauksaimniecības ministriem ierosināja pilnībā aizliegt Krievijas un Baltkrievijas graudu importu ES.
EK dati liecina, ka pagājušajā gadā ES no Krievijas un Baltkrievijas importēja 4,8 miljonus tonnu graudu 1,5 miljardu eiro vērtībā.