Latvija aicinās uz aktīvāku rīcību Krievijas nolaupīto Ukrainas bērnu atgriešanas jautājumā
Sarunās ar sabiedrotajiem Latvija aicinās uz aktīvāku rīcību Krievijas nolaupīto Ukrainas bērnu atgriešanas jautājumā, tiekoties ar Ukrainas vicespīkeri Olenu Kondratjuku norādīja tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV).
Tieslietu ministrijā aģentūru LETA informē, ka ministre 13.decembrī tikās ar Kondratjuku, kuras laikā pauda nelokāmu Latvijas atbalstu Ukrainai taisnīguma un starptautiskās tiesiskās kārtības atjaunošanā. Sarunā abas puses īpašu uzmanību pievērsa bērnu tiesību jautājumiem, nosodot Ukrainas okupētajās teritorijās Krievijas īstenoto politiku, postot ukraiņu ģimenes un nolaupot bērnus.
Lībiņa-Egnere uzsver, ka sarunā ar Ukrainas parlamenta vicespīkeri viņas bija vienisprāt, ka starptautiskā līmenī valstīm un organizācijām ir nepieciešams ieviest koordinētākus Krievijas nolaupīto bērnu atgriešanas Ukrainā mehānismus. Līdz šim tie ir bijuši neefektīvi.
Pēc Ukrainas puses paustās informācijas, šobrīd oficiāli apstiprināti gandrīz 20 000 bērni, kuri ir nolaupīti, daļai no tiem vecāki turpina dzīvot Krievijas okupētajās teritorijās. Jāatzīmē, ka neoficiālie dati liecina, ka nolaupīti ir teju 100 000 Ukrainas bērni.
Krievija bērnus ievieto filtrācijas nometnēs, psiholoģiski ietekmē, noniecinot ukraiņu vērtības, pēc tam nodod bērnus piespiedu adopcijai Krievijā. Agresorvalsts izšķir brāļus un māsas, bērniem tiek norādīts, ka viņu ģimenes ir nogalinājuši paši ukraiņi. Norādāms, ka līdz 14 gadu vecuma bērni, kurus Krievija organizēti nolaupa okupētajās teritorijās, automātiski ir spiesti pieņemt Krievijas pilsonību.
Tikšanās laikā abas puses diskutēja par nepieciešamību sankciju sarakstā iekļaut ne tikai politiski atbildīgās amatpersonas, bet arī tās amatpersonas, kas praktiski īsteno bērnu nolaupīšanu. Turklāt, lai sankcijas būtu iedarbīgas, nepieciešams sankcionēt arī šo personu ģimenes locekļus. Ukrainas parlamenta vicespīkere norādīja, ka Ukrainai ir sankcionēto personu saraksts un to varētu izmantot arī citās Eiropas valstīs.
Kondratjuka tikšanās laikā pauda pateicību Latvijai un tās iedzīvotājiem par politisko, militāro un humāno atbalstu Ukrainai jau kopš kara pirmās dienas, norādot, ka Baltijas valstu atbalsts kalpo citām valstīm kā piemērs cīņā ar agresorvalsti.