Krievijas un Baltkrievijas pretošanās Igaunijas prezidentūrai var radīt krīzi EDSO

© Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) draud krīze pusgada garumā, jo Krievija un Baltkrievija atsakās atbalstīt Igaunijas prezidentūru organizācijā 2024.gada laikā, pirmdien ziņo Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.

Organizācijas noteikumi paredz, ka rotācijas kārtībā prezidējošā valsts tiek izraudzīta ar visu 57 EDSO dalībvalstu atbalstu, tomēr Krievija un Baltkrievija nav apstiprinājusi Igaunijas kandidatūru prezidējošās valsts statusam nākamajā gadā.

Vienlaikus Igaunija nav gatava atsaukt savu kandidatūru.

Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto brīdināja, ka organizācija varētu sabrukt, ja krīze netiks atrisināta. "Ja 2024.gadā nebūs prezidējošās valsts un nebūs vienprātības par šo jautājumu, nākamais gads kļūs par gadu, kad EDSO kā organizācija sabruks," viņš teica.

Hāvisto situāciju raksturoja kā nopietnu un pauda bažas, ka EDSO var sabrukt pirms 2025.gadā Somija pārņem prezidentūru organizācijā.

Šogad EDSO prezidējošā valsts ir Ziemeļmaķedonija.

EDSO tika dibināta 1975.gadā - Aukstā kara kulminācijā -, lai sekmētu attiecības starp Rietumu un Austrumu blokiem. Pašlaik organizācijā ir 57 dalībvalstis, tai skaitā NATO valstis un Maskavas sabiedrotie.

Pasaulē

Bašara al Asada režīma krišana Sīrijā no Izraēlas skatupunkta ir kā boulinga bumbas metiena rezultāts, kad krīt visi ķegļi, - Izraēlai ir izdevies samazināt Irānas uzturēto grupējumu "Hamās" un "Hizbollah" spēku, un kritis ir arī Sīrijas režīms, kas bija ļoti nozīmīgs starpnieks, lai Irāna spētu apgādāt "Hizbollah" un apdraudēt Izraēlu no Libānas, kā arī no pašas Sīrijas teritorijas, intervijā aģentūrai LETA izteicās Izraēlas pulkvežleitnants, Krievijas informācijas operāciju un Krievijas Tuvo Austrumu politikas eksperts Daniels Rakovs.

Svarīgākais