Kremlis nikni reaģējis pēc tam, kad Polijas valdības iestāde ieteikusi izmantot citu nosaukumu Krievijas eksklāvam Kaļiņingradai Baltijas jūras piekrastē, kas ir Krievijas Federācijai piederoša neaizsalstoša Baltijas jūras osta.
Polijas komiteja teikusi, ka pilsēta un tās plašāka teritorija būtu jāsauc par Królewiec, kas ir apgabala tradicionālais nosaukums, un lēmums vairs neizmantot “uzspiesto nosaukumu” daļēji ir Krievijas iebrukuma Ukrainā rezultāts, raksta bbc.com.
Krievija paziņoja, ka šāds lēmums “robežojas ar neprātu” un liecina par “naidīgu rīcību”.
“Mēs jau iepriekš esam pieredzējuši, ka vēstures gaitā Polija ik pa laikam ieslīd šādā pret krieviem vērstā naida vājprātā,” komentēja Kremļa pārstāvis Dmitrijs Peskovs.
Simtiem gadu pirms Otrā pasaules kara apgabals bija pazīstams kā Kēnigsberga (Królewiec ir Kēnigsbergas tulkojums poļu valodā) un bija daļa no Austrumprūsijas.
Tomēr pēc Otrā pasaules kara pilsēta un plašāks reģions tika nodots padomju pārvaldībā. Padomju vara to pārdēvēja par Kaļiņingradu - viena no boļševiku revolūcijas līderiem Mihaila Kaļiņina vārdā.
Pēc Padomju Savienības sabrukuma Kaļiņingrada kļuva par daļu no Krievijas teritorijas, padarot to par eksklāvu - apgabalu, kas ģeogrāfiski ir atdalīts no valsts galvenās teritorijas -, kas atrodas starp Poliju un Lietuvu.
Kaļiņingrada Maskavai ir stratēģiski svarīga, jo tā ir viena no Krievijas vienīgajām neaizsalstošajām Eiropas ostām.
Tagad Polija nākusi klajā ar paziņojumu, ka Kaļiņingradas nosaukums nav saistīts ne ar pilsētu, ne reģionu, un tam ir “emocionāla un negatīva” rezonanse Polijā.
“Katrai valstij ir tiesības savā valodā lietot tradicionālos nosaukumus, kas veido tās kultūras mantojumu, mūs nevar piespiest lietot mums nepieņemamus nosaukumus,” norādīja Polijas komiteja.
Jāatzīmē, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Polija ir sākusi nostiprināt savu robežu ar eksklāvu, uzceļot pagaidu 2,5 m augstu stiepļu žogu, pagājušajā mēnesī sākts darbs, lai uzstādītu kameras un kustības sensorus gar 232 km garo robežu. Izvietoti arī prettanku šķēršļi.
Polijas amatpersonas ir nobažījušās, ka Krievija varētu izmantot šo robežu kā jaunu migrantu ceļu uz ES.
Polija uzcēla arī 5,5 m augstu tērauda žogu pie robežas ar Baltkrieviju pēc tam, kad palielinājies migrantu skaits, kas no turienes šķērso Poliju, Lietuvu un Latviju.