Aptauja: Liela daļa vāciešu nevēlas dot Ukrainai tankus

© Scanpix

Kamēr uz Vāciju pieaug starptautiskais spiediens nodot Ukrainai smagos tankus "Leopard 2", vairums vāciešu pret to iebilst, apgalvojot, ka valsts jau darījusi pietiekami, lai atbalstītu ukraiņus cīņā pret Krievijas agresiju, liecina ceturtdien publicētie aptaujas rezultāti.

No 2025 respondentiem, kurus pēc aģentūras DPA pasūtījuma intervējis sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums, pret smago tanku nosūtīšanu Ukrainai iebilduši 43%, kamēr to atbalstījuši tikai 39%, bet 16% savu viedokli nav formulējuši.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī Vācija Ukrainai piešķīrusi ieročus un kara tehniku vairāk nekā 2,2 miljardu eiro apmērā, cita starpā piegādājot ukraiņiem smago artilēriju un zenītartilērijas iekārtas.

Katrs trešais vācietis jeb 33% uzskata, ka jau tas bijis pārāk daudz. Vēl 24% aptaujāto izteikušies, ka ar līdzšinējo palīdzību pietiek, kamēr 25% respondentu atzinuši, ka militārais atbalsts Ukrainai jāpalielina.

Lai gan vairums aptaujāto iestājas pret tanku eksportu uz Ukrainu, tiem nav iebildumu pret to, ka citas valstis to darītu. Kopumā smago tanku piešķiršanu Ukrainai atbalsta 47% vāciešu, pret to iebilst 38%, bet 16% nav sava viedokļa šajā jautājumā.

Lai gan Vācijā ražotie smagie tanki ir 20 valstu bruņojumā, tām nepieciešama Berlīnes atļauja, lai tos nodotu Ukrainai.

Polija un Somija jau paziņojušas, ka ir gatavas nodot Ukrainai tās bruņojumā esošos tankus "Leopard".

Vācijas vicekanclers Roberts Hābeks pagājušajā nedēļā izteicies, ka viņš neiebilst pret Varšavas lēmumu.

Taču kanclers Olafs Šolcs joprojām nav pieņēmis galīgo lēmumu šajā jautājumā.

Pasaulē

Ceturtdien “Carnegie Europe” rīkotajā pasākumā Briselē, greznajā “Concert Noble” zālē, ar savu pirmo lielo runu NATO ģenerālsekretāra amatā uzstājās Marks Rite. Tā bija viņa programmatiskā runa, kurā jaunais NATO ģenerālsekretārs iezīmēja savu misiju šajā atbildīgajā amatā un nosprauda galvenos mērķus pasaulei tik sarežģītā laikā.

Svarīgākais