Porošenko atgriezies Ukrainā; prokuratūra prasa noteikt 31 miljona eiro drošības naudu vai arī nēsāt elektroniskās izsekošanas aproci

© Vladislavs Proškins / F64

Prokuratūra Ukrainā lūgusi tiesu noteikt viena miljarda grivnu (31 miljona eiro) drošības naudu bijušajam bijušais valsts prezidentam Petro Porošenko, kurš pirmdien atgriezies Ukrainā, lai stātos tiesas priekšā apsūdzībās par nodevību, lai gan viņš tās uzskata par politiski motivētām.

Prokuratūras pārstāvis sēdē par drošības līdzekli uzstāja, ka Porošenko var atbrīvot pret viena miljarda grivnu drošības naudu ar nosacījumu, ka viņš nēsā elektroniskās izsekošanas aproci.
Jau ziņots, ka prokuratūra apgalvo, ka Porošenko, kas ir viens no Ukrainas bagātākajiem uzņēmējiem, bija iesaistīts ogļu pārdošanas darījumā, no kā finansiālu labumu guva Krievijas atbalstīto kaujinieku bandas Austrumukrainā 2014.gadā un 2015.gadā.

Porošenko līdzekļi izmeklēšanas ietvaros ir iesaldēti. Ja viņš tiks notiesāts par valsts nodevību, viņam var tikt piespriesti līdz 15 gadiem cietumā.

Porošenko uzstāj, ka nav vainīgs šajās apsūdzībās.

Viņš apsūdz savu pēcteci prezidenta amatā Volodimiru Zelenski mēģinājumos diskreditēt viņu, lai novērstu sabiedrības uzmanību no Ukrainas problēmām, tostarp ekonomiskajām likstām un pandēmijas.

Kopš Porošenko prezidentūras beigām viņam izvirzītas vairākas apsūdzības, kas raisījušas bažas par nedemokrātisku rēķinu kārtošanu Ukrainā un raisījušas uztraukumu arī Ukrainas sabiedrotajos.

Porošenko 2019.gadā zaudēja vēlēšanās pēc korupcijas skandāla un pretrunīgi vērtētām reformām, bet ir iemantojis patriota slavu ar Ukrainas armijas modernizēšanu un cīņu pret Krievijas atbalstītajām kaujinieku bandām Austrumukrainā.

Zelenskis paziņojis, ka cīnās pret oligarhiem, lai mazinātu to ietekmi Ukrainas politiskajā un ekonomiskajā dzīvē.

Porošenko pēdējās nedēļās uzturējies ārpus Ukrainas, tiekoties līderiem Briselē, Berlīnē un citās Eiropas galvaspilsētās, bet pirmdien atgriezās Kijevā, kur lidostā viņu sagaidīja vairāki tūkstoši atbalstītāju.

Pasaulē

Krievijas prezidents Vladimirs Putins toreizējai Vācijas kanclerei Angelai Merkelei līdz pat pēdējam brīdim neatzina, ka gatavojas anektēt Krimu - tas teikts viņas memuāros, kuru fragmentus publicējis “Politico”.

Svarīgākais