Bēgļi pamet Ziemeļkoreju

Pēdējo trīs gadu laikā no Ziemeļkorejas uz Dienvidkoreju pārbēguši vairāk nekā 10 000 cilvēku – tikpat daudz, cik laika posmā no Korejas kara beigām 1953. gadā līdz 2007. gadam, paziņojusi Dienvidkorejas apvienošanās ministrija.

Kāda 41 gadu veca sieviete, kurai Dienvidkorejā pagājušonedēļ izdevies nokļūt kopā ar diviem pusaugu dēliem, kļuvusi par 20 000. personu no Ziemeļkorejas, kurai veiksmīgi izdevies sasniegt otru Korejas pussalas valsti, raksta The New York Tmes, atsaucoties uz Dienvidkorejas apvienošanās ministrijas amatpersonas Lī Jon Jo stāstīto. Viņa apgalvojusi, ka 2009. gadā uz Dienvidkoreju pārbēguši 2900 ziemeļkorejiešu, bet vairāk nekā 2000 cilvēkiem Korejas dienvidus izdevies sasniegt šogad. Interesanti, ka aptuveni 70% bēgļu ir sievietes.

Bēgšanas galvenais iemesls ir kritiskā ekonomiskā situācija Ziemeļkorejā, kas jau kopš deviņdesmito gadu vidus, kad bads valstī prasīja aptuveni 2 miljonu cilvēku dzīvības, ir atkarīga no ārvalstu ekonomiskās un humānās palīdzības, vēsta AP. Arī šogad Ziemeļkoreju piemeklēja vairākas dabas katastrofas, kas esot nodarījušas postījumus sējumiem, valsts ekonomisko situāciju pasliktinājis arī neveiksmīgais valūtas reformas mēģinājums.

The New York Times atgādina, ka demilitarizētās zonas, kas atdala abas Korejas valstis, šķērsošana ir teju neiespējama (tā izdevusies tikai retos gadījumos), tāpēc ziemeļkorejieši, kuri nolēmuši bēgt no valsts, sākumā nelegāli dodas uz Ķīnu, bet no tās cenšas nokļūt Dienvidkorejā. Ja tas ir izdevies, bēgļus gaida aptuveni trīs mēnešus ilga dzīvošana militārā izlūkošanas dienesta aģentu uzraudzībā un regulāras pratināšanas, lai pārliecinātos, ka viņi nav Phenjanas režīma iesūtīti spiegi. Ja šādas aizdomas neapstiprinās, bēgļi tiek nosūtīti uz Hanavonu, kur triju mēnešu garumā iegūst zināšanas par Dienvidkorejas valsts uzbūvi, sabiedrību un ierasto dzīves stilu – daudziem jāmāca, kā rīkoties ar mobilajiem tālruņiem, datoriem vai bankas kartēm, kā iepirkties veikalos, kur nav talonu vai kartīšu sistēmas kā dzimtenē.

AP norāda, ka daudziem bēgļiem tā arī neizdodas iejusties Dienvidkorejā – viņi žēlojas par grūtībām darba atrašanā un diskrimināciju. Tāpēc pēdējos gados novērojams fenomens, ka ziemeļkorejieši mēģina izceļot uz Eiropu un vēlreiz iegūt bēgļu statusu kādā no Eiropas valstīm.