Lielbritānija un Francija vakar parakstījušas bezprecedenta līgumus par sadarbību militārajā jomā, kas ļaus abām valstīm, neraugoties uz aizsardzībai atvēlēto budžeta līdzekļu samazināšanu, saglabāt vērā ņemamus bruņotos spēkus.
Lielbritānijas premjera Deivida Kamerona un Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī parakstītie dokumenti paredz veidot kopīgus ātros reaģēšanas spēkus, kopīgi izmantot aviācijas bāzes kuģus un veikt kodolpētījumus.
"Runa ir par partnerattiecībām, nevis atteikšanos no suverenitātes. Es patiešām uzskatu, ka šī vienošanās ar Franciju atbilst abu valstu ilgtermiņa interesēm," uzstājoties Lielbritānijas parlamentā, pirmdienas vakarā paziņoja D. Kamerons. Viņš arī piebildis, ka šis lēmums nav vērtējams kā "solis Eiropas armijas izveides virzienā". "Tas ir tikai piemērs, kā divas suverēnas valstis ar līdzīgām prioritātēm var nostiprināt savas aizsardzības spējas," sacījis Lielbritānijas premjers.
Arī Francijas prezidenta biroja izplatītajā paziņojumā uzsvērts, ka līgumi respektē abu valstu un to bruņoto spēku neatkarību. AFP gan atgādina, ka vēl pirms 12 gadiem toreizējie Lielbritānijas un Francijas līderi Tonijs Blērs un Žaks Širaks paziņoja par ciešāku sadarbību militārā jomā, tomēr šī ideja piedzīvoja fiasko. Tā ne tikai palika uz papīra, bet abas puses nonāca nopietnā konfliktā dēļ ASV ierosinātā iebrukuma Irākā 2003. gadā, kuru T. Blērs atbalstīja, bet Ž. Širaks – nē.
AFP vēsta, ka saskaņā ar vienu no noslēgtajiem līgumiem (tā darbības termiņš ir 50 gadu), paredzēts izveidot apvienotus 10 000 karavīru lielus ātrās reaģēšanas spēkus. Vienību plānots izveidot jau nākamgad, to iecerēts izmantot kā ekspedīcijas korpusu, taču pagaidām netiek atklāts, kur tā bāzēsies. Katrai operācijai, kuras iepriekš abu pušu starpā ir jāsaskaņo, plānots iecelt atsevišķu komandieri, turklāt darba valoda šajā vienībā būs angļu valoda, vēsta BBC. Sākot ar 2020. gadu, iecerēts kopīgi izmantot pa vienam britu un franču lidmašīnu bāzes kuģim, kopīgi tiks izmantotas arī militārās transportlidmašīnas A400M, par kuru plānoto iegādi jau paziņojušas gan Lielbritānija, gan Francija.
Otrs noslēgtais līgums attiecas uz sadarbību kodolieroču jomā. Līdz 2014. gadam Valdī Francijas austrumos plānots uzbūvēt Kodolsimulācijas centru, kurā franču un britu zinātnieki varēs pētīt kodolmateriālu īpašības, lai nodrošinātu "kodolarsenālu izturību un drošību ilgtermiņā". Valdī laboratorija sadarbosies ar Lielbritānijas un Francijas izpētes centru Oldermāstenā Anglijas dienvidos, paziņojis Francijas prezidenta birojs. Šajos objektos strādās vairāki desmiti franču un britu ekspertu, un abām valstīm projekts izmaksās vairākus miljonus eiro. Abas puses uzsvērušas, ka sadarbība nenozīmē dalīšanos savos kodolnoslēpumos, piemēram, frančiem nebūs zināmi britu ar kodollādiņiem bruņoto zemūdeņu kodi, norāda BBC.