14 dienu pašizolācija joprojām jāievēro ceļotājiem no kopumā četrām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, tostarp Lielbritānijas, Zviedrijas, Portugāles un Beļģijas, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Pašizolācija nav jāievēro cilvēkiem, kuri ieradušies no valstīm, kurās 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 15.
Kā norāda SPKC, ja laikā no 12.jūnija līdz 19.jūnijam persona ir atgriezusies Latvijā no Lielbritānijas, Zviedrijas, Portugāles un Beļģijas vai caur šīm valstīm ceļojusi tranzītā, piemēram, iebraucot attiecīgās valsts lidostā no trešajām valstīm - turpmākās 14 dienas ir jāievēro pašizolācija.
Kopš pagājušās nedēļas apkopojuma valstīm, no kurām ceļojot nav jāievēro pašizolācija, pievienojusies Īrija, kur 14 dienu saslimstības rādītājs tagad nokrities līdz 8,04 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.
Savukārt pašizolācijas prasība patlaban neattiecas uz kopumā 27 ES un EEZ valstīm, kā arī Šveici, kur minētais rādītājs ir zemāks par 15. Šo valstu vidū ir Luksemburga, Nīderlande, Itālija, Dānija, Polija, Rumānija, Francija, Somija, Vācija, Čehija, Igaunija, Austrija, Bulgārija, Lietuva, Ungārija, Norvēģija, Šveice, Kipra, Grieķija, Islande, Īrija, Slovākija, Horvātija, Slovēnija, Lihtenšteina, Malta un Spānija.
Lietuvas un Igaunijas valstspiederīgie varēs doties uz Somiju un Poliju, neievērojot 14 dienu pašizolāciju, aģentūrai LETA apliecināja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Uz Poliju bez prasības pašizolēties varēs doties jau 13.jūnijā, kad Polija atcels robežkontroli, savukārt uz Somiju - 15.jūnijā. Ministrs atgādināja, ka 14 dienu pašizolācija nebūs jāievēro ne Baltijas valstu piederīgajiem, ne arī somiem un poļiem.
Jūnija pirmajā pusē Eiropas Savienības (ES) augstais ārlietu pārstāvis Žozeps Borreljs sacīja, ka ES ieteiks dalībvalstīm atvērt savas ārējās robežas ceļotājiem no blokā neietilpstošajām valstīm, sākot ar 1.jūliju.
Aicināts atbildēt uz jautājumu, cik saistošs Latvijai ES augstā pārstāvja ārlietās sacītais, Rinkēvičs norādīja, ka tā ir rekomendācija, ne pienākums.
"Mēs savā lēmumu pieņemšanā vadīsimies no epidemioloģiskās situācijas. Patlaban mēs neesam gatavi diskutēt par robežu atvēršanu ar tādām valstīm, kurās saslimstības līmenis ir ievērojami augstāks nekā Eiropā vai Baltijas reģionā," uzsvēra ministrs.
Rinkēvičs pauda cerību, ka situācija pakāpeniski uzlabosies, tomēr valdība nav gatava spert tādu soli vai noskaut konkrētus datumus tikai to nosaukšanas dēļ. Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka nepieciešama spēcīgāka koordinācija ES līmenī jautājumā, kas attiecas uz ES ārējo robežu atvēršanu. Šai darbībai ir jābūt ciešai, uzsvēra ministrs.
"Ārējo robežu atvēršana ES ir rūpīgi jākoordinē, ņemot vērā kumulatīvo saslimšanu attiecīgajā valstī, jo tikai tā varam vienoti nodrošināties pret tālākas slimības izplatīšanos," norādīja ministrs.
Publiskajā telpā ir izskanējušas ziņas par tautiešiem, kas dzīvo ASV. Neprecizēts skaits valstspiederīgo ir iegādājušies biļetes uz Latviju, bet nezina, kad varēs Latvijā ieceļot.
Rinkēvičs sacīja, ka svarīgākais ir pieturēties pie epidemioloģisko kritēriju ievērošanas un piemērot ieviestos drošības pasākumus atkarībā no tā, no kādas valsts vai caur kādām valstīm persona ir ieceļojusi Eiropā.
"Svarīgākā ir nevis pilsonība, bet gan valsts, no kuras persona ieceļo Eiropā. Ja ieceļo no valsts, kurā ir augsta saslimstībā, tad ir jāievēro pašizolācija un pārējās prasības. Šobrīd Eiropā drīkst ierasties ar atbilstošu likumīgu pamatu - personas ar ES pilsonību, rezidenta statusu vai darba atļauju," skaidroja ministrs.
Saslimstības kritums joprojām novērojams Latvijā, kur salīdzinājumā ar 5.jūnijā ziņotajiem datiem, kad tika fiksēti 3,02 gadījumi, 12.jūnijā saslimstība jau nokritusies līdz 1,75 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.
Igaunijā kopš 5.jūnija, kad 14 dienu kumulatīvā saslimstība bija 6,78 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, konstatēts kāpums līdz 8,59 gadījumiem.
Savukārt Lietuvā 14 dienu kumulatīvā saslimstība uz 100 000 iedzīvotāju patlaban ir 3,53 gadījumi, salīdzinot ar 3,42 gadījumiem 5.jūnijā.
Visaugstākā saslimstība ES un EEZ valstu grupā joprojām tiek novērota Zviedrijā, kur šis rādītājs ir sasniedzis 124,38 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju, liecinot par būtisku pieaugumu saslimstībā kopš 5.jūnija, kad 14 dienu kumulatīvā saslimstība bija 96,16.
Pieaugums saslimstībā arī novērojams Portugālē, kur kopš 5.jūnija, kad šis rādītājs bija 36,09 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju, saslimstība pieaugusi līdz 42,31 gadījumam.
Lielbritānijā saslimstība joprojām saglabājas virs 15 gadījumu robežas, 12.jūnijā sasniedzot 32,82 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju.
Arī Spānijā novērots kritums saslimstībā no 13,28 gadījumiem 5.jūnijā līdz 8,86 gadījumiem.
Nulle gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju patlaban reģistrēti vien Lihtenšteinā, kamēr Horvātijā, kur šis rādītājs ir otrais zemākais ES un EEZ valstu grupā, saslimstība pēdējās 14 dienās mērāma 0,10 gadījumos uz 100 000 iedzīvotāju.
