Grībauskaite: Lietuva ierosinās papildu sankcijas pret Krieviju
Lietuva ierosinās ieviest papildu sankcijas Krievijai, ja Maskava turpinās agresīvu politiku pret Ukrainu, piektdien paziņojusi prezidente Daļa Grībauskaite, kas uzturas divu dienu valsts vizītē Polijā.
"Ja notikumi arī turpmāk attīstīsies tik slikti un Krievija neielaidīsies nekādās sarunās, bet turpinās īstenot agresīvu politiku visā Ukrainā un Kerčas pussalā, mēs bez šaubīšanās ierosināsim arī papildu sankcijas," viņa sacījusi žurnālistiem Ļubļinā.
Kā norādījusi Grībauskaite, Eiropas Savienība (ES) nākamnedēļ varētu paziņot, cik cilvēku tiks iekļauti melnajā sarakstā pēc notikumiem Kerčas šaurumā, kur Krievija novembrī aizturēja Ukrainas karakuģus un jūrniekus.
Jautāta, vai ar melnā saraksta paplašināšanu pietiek, viņa atbildējusi, ka "sankciju mērķis nav kvantitāte".
"Sankciju mērķis ir vēstījums, ka Eiropas Savienība redz, kas notiek, un neizturas pret to iecietīgi," uzsvērusi Lietuvas prezidente.
Jau ziņots, ka ES dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien vienojās noteikt jaunas sankcijas Krievijai par tās agresiju Ukrainā. Kā norādīja ES augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni, lēmums oficiāli tiks pieņemts tuvākajās dienās.
Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins jau decembrī lūdza ES paplašināt sankcijas. Ministrs ar šādu lūgumu nāca klajā pēc Kerčas krīzes.
Krievijas bruņotie spēki 25.novembrī Kerčas šaurumā sagrāba trīs Ukrainas jūras spēku kuģus, kas aizvesti uz Kerčas ostu Krievijas okupētajā Krimā. Sagūstītos 24 ukraiņu jūrniekus, no kuriem trīs tika ievainoti, Krievija nogādāja Maskavā, kur viņiem piemērots apcietinājums apsūdzībās par nelegālu robežas šķērsošanu.
Tobrīd ES līderi piekrita pagarināt līdz 2019.gada vidum sankcijas, kas 2014.gadā tika piemērotas Krievijai par agresiju Ukrainā un Krimas okupāciju.
ES jau iesaldējusi līdzekļus un aizliegusi iebraukt bloka teritorijā 164 cilvēkiem un 44 juridiskajām personām par darbībām, kas grauj Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību.
ES piemērojusi sankcijas arī Krievijas finanšu, enerģētiskas un aizsardzības nozarēm, kā ierobežojusi Krievijas banku pieeju ES tirgiem un ierobežojusi ES importu. Šie pasākumi ietver arī ieroču tirdzniecības aizliegumu.