Aiz masīvās kampaņas, kas šajās dienās organizēta pret autortiesību direktīvas pārskatīšanu, ir liela nauda un lielo ASV interneta korporāciju intereses. «Viņi runā par brīvību, bet domā par naudu,» tā preses konferencē šīs nedēļas Eiroparlamenta sesijā paziņoja viens no šīs likumdošanas iniciatīvas ziņotājiem deputāts Žans Marī Kavada.
Viņi mums grib atņemt interneta brīvību, viņi grib mums atņemt zināšanu brīvību: tādi ir kampaņas vēstījumi, kas satraukuši daudzus cilvēkus visās Eiropas valstīs. Internetā pieejamā bezmaksas daudzvalodu enciklopēdija Vikipēdija, protestējot pret Eiropas likumdevēja ieceri, uz vienu dienu pat bloķēja pieeju saviem resursiem. Arī latviešu valodā tā aizvakar nebija pieejama - atverot lapu, parādījās skaidrojums uz melna fona: «Tā vietā, lai direktīva atjauninātu autortiesību likumus Eiropā, veicinot visu pilsoņu līdzdalību informācijas sabiedrībā, tā paredz pretējo - apdraud tiešsaistes brīvību un liedz tīmekļa piekļuvi, radot jaunus šķēršļus, filtrus un ierobežojumus. Ja priekšlikums tiks apstiprināts esošajā formā, var kļūt neiespējami dalīties ar ziņu rakstu sociālajos tīklos vai atrast to meklētājprogrammā; apdraudēta būtu arī Vikipēdija.»
Taču, kā izrādās, šī ir viltus ziņa. Neko tādu Eiropas institūcijas nav piedāvājušas un arī negrasās to darīt. Turklāt visos dokumentos īpaši tiek atrunāts, ka uz Vikipēdiju un citiem nekomerciāliem resursiem, kas darbojas kopēja sabiedriskā labuma vārdā, iecerētās normas neattiektos. Neattiektos arī uz individuālajiem lietotājiem. Neattiektos uz žurnālistiem, kas jauna satura radīšanā izmanto citus avotus. Preses konferencē tika skaidrots, ka tās visas ir dezinformācijas nolūkos izplatītas muļķības. Runa esot tikai un vienīgi par tā dēvētajiem agregatoriem. Interneta kompānijām, kas pelna simtus miljonu, pārpublicējot svešu saturu, bet par autortiesībām nemaksājot neko. Google, Amazon, Facebook, Youtube - ja šie un citi amerikāņu giganti vēlas strādāt Eiropas tirgū, viņiem jāspēlē pēc Eiropas noteikumiem. Ja viņi lieto autortiesību aizsargātu saturu, viņiem jābūt atbildīgiem par licenci. Kā tas notiek fiziskajā pasaulē, tā tam jānotiek arī internetā.
Vakar Eiroparlamentā notika balsojums par sarunu sākšanu ar dalībvalstīm direktīvas pārskatīšanai. Uz daudziem deputātiem dezinformācijas kampaņa ir nostrādājusi. Par 278, pret 318, 31 atturas. Juridisko jautājumu komiteja sola atgriezties pie šā jautājuma rudenī.
