Galvenie sasniegumi Ķīnas ekonomiskajā darbībā 2018. gada pirmajā ceturksnī

Pirmajā ceturksnī Ķīnas ekonomiskā attīstība bija līdzsvarota, ar stabilu progresu un vienmērīgu izaugsmi, ko raksturo šādi aspekti.

Pirmais - pozitīva tautsaimniecības izaugsme. Kopš šā gada sākuma Ķīnas ekonomika ir nepārtraukti attīstījusies, galvenie ekonomiskie indikatori izrādās labāki, nekā prognozēts, transformācijas un modernizācijas procesi nemitīgi virzās uz priekšu, kvalitāte un efektivitāte turpina uzlaboties. Pēc sākotnējām aplēsēm, iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada pirmajā ceturksnī bija 19,8783 triljoni juaņu, kas, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu salīdzināmās cenās, pieauga par 6,8%. Aplūkojot apakšnozares, primārā sektora pievienotā vērtība bija 890,4 miljardi juaņu, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 3,2%; sekundārā sektora pievienotā vērtība bija 7,7451 triljons juaņu, pieaugums par 6,3%; terciārā sektora pievienotā vērtība bija 11,2428 triljoni juaņu, pieaugums par 7,5%.

Otrs - stabila nodarbinātība. No janvāra līdz martam bezdarba līmenis pilsētās attiecīgi bija 5,0%, 5,0% un 5,1%, salīdzinot ar tiem pašiem mēnešiem pērn, redzams attiecīgs samazinājums par 0,2, 0,4 un 0,1 procentpunktu. Pirmā ceturkšņa beigās kopējais no laukiem migrējošais darbaspēks veidoja 174,41 miljonu cilvēku, kas ir par 1,88 miljoniem vairāk nekā pērn, pieaugums par 1,1%. Uzņēmumu darbinieku vidējais nedēļas darba laiks palielinās.

Trešais - pastāvīga ekonomiskās struktūras optimizācija. Industrija turpina pārvietoties uz augšu pa vērtības ķēdi, nostiprinās moderno pakalpojumu nozares vadošā loma, investīcijas sociālajā jomā ievērojami palielinās, patēriņa temps paātrinās, valsts centrālā un rietumu daļa saglabā strauju izaugsmi. Tiek nepārtraukti veicinātas «piegādes puses strukturālās reformas». Lielāko industriju vidū augstāko tehnoloģiju ražošanas nozares īpatsvars veido 12,7%, iekārtu ražošanas nozares īpatsvars veido 32,2%. Pakalpojumu nozares īpatsvars veido 56,6% no kopējās tautsaimniecības, kas ir pieaugums par 0,3 procentpunktiem, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, devums ekonomikas izaugsmē sasniedza 61,6%.

Ceturtais - kvalitāte un efektivitāte turpina uzlaboties. Janvārī un februārī peļņa lielākajiem rūpniecības uzņēmumiem pieauga par 16,1%; 41 lielāko rūpniecības nozaru vidū 29 nozaru kopējā peļņa, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, pieauga; peļņa lielākajiem pakalpojumu uzņēmumiem pieauga par 4,5%. Valsts kopbudžeta ieņēmumi pieauga par 15,8%, kas ir pieaugums par 0,9 procentpunktiem, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Pirmajā ceturksnī iedzīvotāju ienākumu faktiskais pieaugums, atskaitot cenu faktoru, bija 6,6%, kas palielinājās straujāk nekā IKP uz vienu iedzīvotāju. Enerģijas patēriņš iekšzemes kopprodukta radīšanai samazinājās par 3,2%. Attiecīgi ir palielinājies tīrās enerģijas īpatsvars un energoresursu izmantošanas efektivitāte. Vides kvalitāte, it īpaši gaisa kvalitāte, turpina uzlaboties.

Piektais - tiek kultivēta jauna motivācija. Pirmajā ceturksnī Ķīnā tika reģistrēti 1,32 miljoni jaunu uzņēmumu un jauno reģistrēto uzņēmumu vidējais skaits dienā bija 14,7 tūkstoši. Jaunu stratēģiskas nozīmes nozaru pievienotā vērtība palielinājās par 9,6%, kas bija ievērojami augstāka nekā vidējais izaugsmes temps lielākajās nozarēs. Mazumtirdzniecības apjoms tiešsaistē pieauga par 35,4%, un kurjerpasta piegādes pakalpojumu apjoms pieauga par vairāk nekā 30%, un pieauguma temps turpina palielināties. Janvārī un februārī jaunu enerģijas transportlīdzekļu ražošanas apjoms pieauga par 178,1%. Integrēto shēmu ražošanas apjoms pieauga par 33,3%. Industriālo robotu ražošanas apjoms pieauga par 25,1%.

Sestais - patēriņa pieaugums ir stabils. Iedzīvotāju patēriņš vienmērīgi pieaug. Preču patēriņš tiek modernizēts, pakalpojumu klāsts uzplaukst, strauji attīstās jauni patēriņa veidi, un nostiprinās patēriņa būtiskā loma ekonomiskajā attīstībā. Janvārī un februārī kopējais patēriņa preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 9,7%, kas ir pieaugums par 0,2 procentpunktiem. Nacionālo kinoteātru kases ieņēmumi pirmajā ceturksnī sasniedza 20,22 miljardus juaņu, pieaugums par 39,8%.

Septītais - investīciju struktūra kļūst optimizētāka. Pirmajā ceturksnī valsts mērogā investīcijas pamatlīdzekļos (neiekļaujot mājsaimniecības) pieauga par 7,7% un veidoja 10,0763 triljonus juaņu, kas ir kritums par 1,7 procentpunktiem, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. No tiem privātā sektora investīcijas pieauga par 8,9% un veidoja 6,2386 triljonus juaņu, kas ir pieaugums par 1,2 procentpunktiem. Primārajā sektorā investīcijas veidoja 290 miljardu juaņu, pieaugums par 24,2%, sekundārajā sektorā 3,5813 triljonu juaņu, pieaugums par 2,0%, terciārā sektorā 6,205 triljoni juaņu, pieaugums par 10,0%. Augsto tehnoloģiju ražošanas sektora investīcijas pieauga par 7,9%, par 0,4 procentpunktiem straujāk par visām pārējām investīcijām.

Astotais - salīdzinoši straujš ārējās tirdzniecības pieaugums. Pirmajā ceturksnī kopējais preču importa un eksporta apjoms bija 6,7516 triljonu juaņu, kas ir par 9,4% vairāk nekā pērn. No tiem eksporta vērtību veidoja 3,5389 triljoni juaņu, pieaugums par 7,4%, un importa vērtību veidoja 3,2127 triljoni juaņu, pieaugums par 11,7%. Importa un eksporta bilance bija 326,2 miljardi juaņu, kas, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, samazinājās par 21,8%. Vispārējās tirdzniecības imports un eksports pieauga par 13,2%. Tas veidoja 58,3% no kopējā importa un eksporta apjoma, kas ir par 2,0 procentpunktiem vairāk nekā pērn. Elektromehānisko izstrādājumu eksports palielinājās par 9,5%, kas veido 59,4% no kopējā eksporta.