Eksperti brīdina par interneta "sašķelšanu"; Baltija atrodas uz robežas
Ķīna nesen sākusi testēt "Lielo ugunsmūri" - interneta cenzūras sistēmu, kas kontrolē datu plūsmu valsts iekšienē. Eksperti norāda, ka arī Baltijas valstīm jābūt gatavām iespējamai tīklu "sašķelšanai", raksta “postimees.ee”.
Ķīna digitālajā telpā ir brīvprātīgi daļēji izolējusies no pārējās pasaules - naktī no 19. uz 20. augustu uz 74 minūtēm tika bloķēta datu pārraide caur TCP 443. portu, kas ir galvenais drošu HTTPS savienojumu kanāls.
Rezultātā lietotāji Ķīnā zaudēja piekļuvi lielākajai daļai ārvalstu tīmekļa vietņu un mākoņpakalpojumu, tostarp “Apple iCloud” un “Tesla”.
Ierastās satura filtrēšanas vietā Ķīnas sistēmas sākušas aktīvi ievadīt viltotas TCP paketes, piespiedu kārtā pārtraucot savienojumus ar ārvalstu resursiem. Interesanti, ka iejaukšanās bija selektīva - tika bloķēts tikai 443. ports, bet citas izplatīti porti (piemēram, 22, 80 vai 8443) palika aktīvi.
Notikušais liecina par intervences precīzo raksturu, kuras mērķis ir pārbaudīt jaunas tehniskās iespējas, neriskējot pilnībā atslēgt valsti no interneta. Analītiķi uzskata, ka incidentā varētu būt iesaistīta jauna, iepriekš nedokumentēta aparatūra vai programmatūra, kas palielina kļūdas iespējamību testēšanas procesā.
Interesanti, ka arī Pakistānā tajā pašā dienā tika reģistrēts interneta datplūsmas kritums, kas var liecināt par līdzīgu cenzūras tehnoloģiju izmantošanu.
Jau sen esam pieraduši pie idejas, ka internets ir vienots globāls tīkls, tomēr ģeopolitikas dēļ šī ideja tagad brūk. Ķīna, Krievija, Irāna un citas valstis arvien vairāk demonstrē "digitālo suverenitāti", bet patiesībā tās veido slēgtas informācijas ķēdes. Savukārt Baltija atrodas uz robežas starp divām interneta pasaulēm - brīvu un kontrolētu.
Piemēram, saskaņā ar Igaunijas statistikas datiem, vairāk nekā 96% Igaunijas mājsaimniecību ir piekļuve internetam un 99% sabiedrisko pakalpojumu tiek sniegti tiešsaistē - tas padara valsti par vienu no digitāli atkarīgākajām pasaulē. Vairāk nekā 70% Igaunijas uzņēmumu ikdienas darbā izmanto mākoņplatformas, padarot jebkādus traucējumus globālajā tīklā, tīšus vai netīšus, potenciāli jutīgus pret biznesa procesiem un valdības funkcijām.
Pat īslaicīgi starptautiskās interneta infrastruktūras traucējumi var ietekmēt piekļuvi kritiski svarīgiem pakalpojumiem, īpaši, ja šajos procesos ir iesaistīti ārvalstu piegādātāji vai klienti no valstīm ar ierobežotu piekļuvi internetam.
Notikušais Ķīnā galvenokārt ietekmēja datplūsmu no valsts uz ārpusi, tomēr jebkuri būtiski interneta pārtraukumi visā pasaulē var ietekmēt mākoņpakalpojumu darbību, tostarp pie mums izmantoto pakalpojumu darbību, īpaši, ja pakalpojumu arhitektūra ir atkarīga no savienojumiem ar reģioniem ar nestabilu internetu.
Baltijas valstīm nav iemesla panikai, tā drīzāk ir digitālās infrastruktūras pārbaude - cik gatavi mēs esam scenārijam, kurā interneta daļas kļūst nepieejamas pēc kāda cita gribas, un kā šādos apstākļos nodrošināt tā pakalpojumu stabilitāti, drošību un komunikāciju, secina eksperti.
