Izmantojot Trampa radīto haosu, Ķīna zīmē alternatīvu pasaules redzējumu
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins uzņēma aptuveni divdesmit ārvalstu līderus, tostarp savu draugu Vladimiru Putinu un Indijas premjerministru Narendru Modi, kurš ir īpaši neapmierināts par attiecībām ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Krievijas pārstāvim ASV prezidents Donalds Tramps augusta vidū Aļaskā izklāja sarkano paklāju, neskatoties uz viņa uzsākto karu Ukrainā, bet Indijas pārstāvim Amerikas prezidents izvēlējās pazemojošus tarifus no Maskavas iepirktajai naftai, raksta “Le Monde”.
Samits Tjaņdziņā, pilsētā ar aptuveni 15 miljoniem iedzīvotāju, sākotnēji bija Šanhajas Sadarbības organizācijas (ŠCO) dalībvalstu sanāksme, kas ir Centrālāzijas reģionālais forums, taču nekad agrāk tas nav piesaistījis tik daudz novērotāju no citām valstīm, sākot no Ēģiptes līdz Malaizijai. Sji Dzjiņpins to izmanto kā platformu daudz plašākam vēstījumam par nepieciešamību atteikties no normām un vērtībām, ko jau sen ir popularizējušas Amerikas Savienotās Valstis un eiropieši. Viņš plāno pasniegt Ķīnu kā stabilitātes pīlāru šādos nenoteiktos apstākļos. Sji Dzjiņpins ir aicinājis Krieviju, Indiju un citas reģiona valstis pievienoties Ķīnai, izmantojot savu ekonomisko ietekmi, lai izaicinātu Rietumus pieaugošās ģeopolitiskās un tirdzniecības spriedzes apstākļos, ziņo “Financial Times”.
"Tas ir liels valstu skaits, kas parāda, ka arī Ķīna, Krievija, Irāna un Ziemeļkoreja ir vienotas, iespējams, vairāk nekā Rietumi šobrīd. Tas ir vēstījums par Globālajiem Dienvidiem, kas apvienojas vienā balsī, kas potenciāli varētu būt spēcīgāka par Rietumiem.” “Izaicinājums Rietumu pasaules kārtībai ir skaidrs," sacīja Juņs Suns, Ķīnas programmas direktors Stimsona centrā Vašingtonā. Daudzām valstīm ir nācies samierināties ar jaunās administrācijas tirdzniecības karu un jaunajiem tarifiem. Pekina izmanto divu dienu sanāksmi Tjaņdziņā Ķīnas ziemeļos kā iespēju parādīt sevi kā globālās pārvaldības pīlāru, atšķirībā no ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas, kuras tarifi ir vienlīdz skāruši gan draugus, gan ienaidniekus reģionā. Indijas prezidents Narendra Modi apmeklē Ķīnu pirmo reizi septiņu gadu laikā, reaģējot uz straujo diplomātisko attiecību iesaldēšanu ar Trampu, kurš noteica 50 procentu tarifu Indijas produktiem. “Tas notika, neskatoties uz to, ka Pakistānas premjerministrs Šehbazs Šarifs arī atradās Tjaņdziņā, un neskatoties uz to, ka Pekinas piegādātās Ķīnas ieroču sistēmas, iznīcinātāji, izlūkošanas lidmašīnas un raķetes ļāva Pakistānai maijā īslaicīgā atklātā konfliktā noturēties pret Indiju,” pasaules mediju ziņas analizē Lietuvas izdevums “Lietuvos Rytas”.
