Vācija tomēr uz laiku atdos Lietuvai arhīvos atrasto Neatkarības akta oriģinālu
Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs ceturtdien Berlīnē parakstīs līgumu ar Vācijas Ārlietu ministriju, kurā paredzēts uz pieciem gadiem nodot Lietuvas rīcībā šogad Berlīnes diplomātiskajā arhīvā atrasto 1918.gada 16.februārī pieņemtā Lietuvas Neatkarības akta oriģinālu.
"Saskaņā ar līgumu šis dokuments piecus gadus būs izlikts apskatei Lietuvā," norādījusi Lietuvas Ārlietu ministrija.
Iecerēts, ka Neatkarības akts būs apskatāms Viļņas Signatoru namā, kur tas 1918.gada 16.februārī tika parakstīts.
Ar roku rakstīto dokumentu lietuviešu valodā un tā tulkojumu vācu valodā ar 20 parakstiem marta beigās Vācijas Ārlietu ministrijas arhīvā Berlīnē atrada Kauņas Vītauta Dižā universitātes profesors Ļuds Mažīlis. Domājams, ka dokuments savulaik tika parakstīts vairākos eksemplāros, bet līdz pat pēdējam laikam neviena tā oriģināla atrašanās vieta nebija zināma.
AFP/ SCANPIX
Vēsturnieki gan uzskatīja, ka viens no neatkarības akta parakstītājiem - Jurģis Šaulis - pirms 99 gadiem dokumenta eksemplāru nodevis Vācijas diplomātiem un tas nonācis Ārlietu ministrijas arhīvā.
1918.gada 16.februārī Lietuvas nacionālās atmodas tēva Jona Basanaviča vadītā Lietuvas Padome Viļņā parakstīja dokumentu, kurā pasludināja, ka Lietuva atjauno neatkarīgu, uz demokrātiskiem pamatiem balstītu valsti ar galvaspilsētu Viļņā un norobežojas no visām valstiskajām saitēm, kādas tai jebkad bijušas ar citām tautām.
Kā iepriekš skaidrojis Vācijas Federālo arhīvu prezidents Mihaels Hollmans, Vācija Neatkarības aktu var nodot Lietuvas rīcībā uz laiku, taču nošķirt šo vienu dokumentu no visas arhīva lietas, kurā tas iekļauts, būtu kļūda. Pēc viņa teiktā, Vācija labi apzinās, ko šis dokuments nozīmē Lietuvai, un Ārlietu ministrijas arhīvs to apliecinājis, nekavējoties nododot Lietuvas rīcībā augstākās kvalitātes reprodukciju, kas tika izlikta apskatei Lietuvas Nacionālajā Martīna Mažvīda bibliotēkā.