Krēsliņš: Lukašenko saprot, ka nākamā pēc Ukrainas var būt Baltkrievija

Viņš noraidīja varbūtību, ka Krievija pēc septembrī gaidāmajām militārajām mācībām "Zapad 2017" atstās savus spēkus Baltkrievijas teritorijā, jo Lukašenko ļoti labi saprot, ko tas nozīmētu Baltkrievijai, proti, tas būtu risks atkārtot Ukrainas scenāriju, tādēļ Baltkrievija arī nav atzinusi Krievijas veikto Krimas aneksiju. "Viņš saprot, ka nākamā var būt arī Baltkrievija, tādēļ Lukašenko ir ļoti piesardzīgs un tas ir jautājums par viņu neatkarību un izdzīvošanu," uzsvēra Krēsliņš.

Pēc deputāta domām, gaidāmajās mācībās var tikt izspēlēts ļoti plašs scenāriju spektrs un paredzēt konkrētus scenārijus ir ļoti grūti. Komentējot iespēju, ka mācībās varētu izspēlēt scenārijus, kas būtu saistīti ar kādu teroristu grupu iebrukumu Baltkrievijā, Krēsliņš atbildēja, ka to nevar izslēgt. Šādu scenāriju kā iespējamu iepriekš minēja Latvijas vēstnieks NATO, Indulis Bērziņš, kurš intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" atzina, ka piedāvātais scenārijs izskatās "drusciņ nereālistiski".

"Tas scenārijs, kas mums tiek piedāvāts, tas izskatās ļoti jauki, bet drusciņ nereālistiski - kaut kādu teroristu grupu iebrukumi Baltkrievijā, lai pēc tam šo mācību rezultātā aizsargātos no šiem te teroristiem. Es nevaru iedomāties, ka šeit kaut kur Zviedrijā, Baltijas valstīs būtu tādas teroristu grupas, kas varētu iebrukt Krievijā," raidījumā sacīja Bērziņš.

Kaspars Krafts/ F64 Photo Agency

Krēsliņš norādīja, ka iespējams, varētu tikt izspēlēti scenāriji, kuros Krievijā rodas kādas protesta akcijas, un kā šādos gadījumos iesaistīt, piemēram, karaspēku. Krievijas puse šādus scenārijus varētu mēģināt izspēlēt tāpēc, ka labi atceras protestus Ukrainā, līdz ar to vēlas būt gatavi šādām situācijām.

"Viņi varētu izspēlēt scenāriju, kurā tiek mēģināts neitralizēt protestētājus un, kā rīkoties, ja Rietumi, Eiropas Savienība (ES) un NATO mēģina atbalstīt šīs cilvēku grupas un protestus un tajos iejaukties. Mācību scenāriju loks varētu būt diezgan plašs. Katrā gadījumā Krievija izvērtē scenāriju izspēlēšanu, kā slāpēt neapmierinātību, kas valstī varētu pāraugt fiziskās sadursmēs," ir pārliecināts bijušais NBS virsnieks.

Krēsliņš netic scenārija norisei, kurā mācību laikā tiktu izspēlēts iebrukums Baltijas valstīs. Viņš norādīja, ka Baltijas valstīs un Polijā atrodas NATO spēki, kas nozīmē, ka automātiski tiktu pieteikts karš, ja notiktu mēģinājums šajā teritorijā iebrukt, un Krievija to saprot. "Nav teikts, ka šāda scenārija izspēlēšana ir nulles variants, tomēr tas ir ļoti maz ticams," piebilda deputāts.

Komentējot no Baltkrievijas un Krievijas izsūtītos ielūgumus Latvijas pārstāvjiem novērot mācības, Krēsliņš skaidroja, ka Maskava negrib vēl vairāk saasināt jau tā nokaitēto situāciju ar Rietumiem, jo šobrīd jau arī pašā Krievijā rodas sarežģījumi. Pēc deputāta domām, Krievija centīsies vismaz nesaasināt vai arī pat darīt kaut ko, lai uzlabotu attiecības ar Rietumiem.

"Viņi ļoti labi saprot, ka citām valstīm mūsdienās tāpat ir iespējas kaut kādā mērā ielūkoties mācību norisē. Pilnvērtīgas informācijas nesniegšana ir centieni parādīt savu nostāju, tomēr vienlaikus ir mērķis attiecības mīkstināt un nav jēgas neko ļoti slēpt, jo tāpat daudz ko var uzzināt," uzsvēra Krēsliņš.

Jau ziņots, ka Septembrī gaidāmās militārās mācības "Zapad 2017" novēros trīs Latvijas pārstāvji.

Ārlietu ministrijā (ĀM) skaidroja, ka Latvija ir saņēmusi Baltkrievijas puses ielūgumus diviem novērotājiem apmeklēt mācības Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Vīnes dokumenta ietvaros, savukārt Krievijas solis, uzaicinot Latvijas nerezidējošo militāro atašeju Maskavā apmeklēt mācības, vērtējams kā pozitīvs žests.

ĀM cer, ka Baltkrievijas piedāvātā iespēja novērotājiem ļaus iegūt atbilstošu un pilnvērtīgu informāciju par mācību norisi, turpretim Krieviju ministrija aicina pilnvērtīgi ievērot pastāvošos caurskatāmības veicināšanas mehānismus un labo praksi, kā to paredz Vīnes dokuments.