Krievijas atbalstam rīkotā vāciešu autobrauciena dalībnieki Lietuvā trešdien ieradušies pie Šauļu aviobāzes, kur izvietota NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misija, bet nav mēģinājuši tajā iekļūt un nofotografējušies ārpusē pie kādreizējiem padomju armijas angāriem, kur tagad atrodas privātu firmu noliktavas.
Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījusi Lietuvas Gaisa kara spēku Aviācijas bāzes preses sekretāre Ieva Gulbiniene, viņus uzraudzījusi Šauļu apriņķa policija.
"Viņi nemēģināja nedz iekļūt [bāzē], nedz veikt citas darbības pret mums vai NATO patrulēšanas misijas karavīriem. Mēs par šo braucienu zinājām, bijām sagatavojušies un pilnībā parūpējušies gan par teritorijas, gan karavīru, gan visu apkārtējo cilvēku drošību," viņa piebildusi.
Šauļu apriņķa policija norādījusi, ka trešdien strādājusi pastiprinātā režīmā, piesaistot militāro policiju. Brauciena dalībnieki vispirms pavadīti līdz Zokņu lidlaukam, bet pēc tam viņiem palīdzēts izbraukt no pilsētas.
Jau ziņots, ka Lietuvā no Krievijas Kaļiņingradas apgabala iebraukuši aptuveni divsimt Vācijas pilsoņu, kas piedalās organizētā braucienā Berlīne-Maskava nolūkā izrādīt draudzīgumu Krievijai un neapmierinātību ar rietumvalstu politiku Maskavas jautājumā.
Trešdien brauciena dalībnieki plāno ierasties arī Rīgā.
Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs, komentējot šo braucienu, norādījis, ka viņa valsts respektē viedokļu dažādību, bet vienlaikus uzsvēris, ka Krievija šo pasākumu var izmantot propagandas nolūkiem.
Pēc viņa teiktā, reportāžu Krievijas televīzijai par šā brauciena dalībniekiem gatavojis žurnālists Ivans Blagojs, pret kuru Vācijas tiesībsargāšanas iestādes šogad tika ierosinājušas lietu par sadomātu reportāžu, kas bija veltīta meitenei Ļizai, ko it kā izvarojuši migranti.
Kā apgalvo brauciena rīkotāji, viņi iestājas par ciešākām attiecībām starp Vāciju un Krieviju. "Sankciju, kara draudu vai pat kara vietā mēs iestājamies par abu valstu tautu tuvināšanos un sadarbību, lai nosargātu mieru, kas ir pati lielākā vērtība," viņi paziņojuši.
Vācija būs atbildīga par daudznacionālo bataljonu, ko jūlijā notikušajā NATO Varšavas samitā tika nolemts izvietot Lietuvā, lai atturētu Krieviju no iespējamās agresijas. Šādi bataljoni tiks izvietoti arī Polijā, Latvijā un Igaunijā, kur to vadību uzņēmušās attiecīgi ASV, Kanāda un Lielbritānija.