Vira Savčenko Rīgā: ticu, ka Ukraina un mana māsa būs brīvas

Grāmata jautra

«Es satiku māsu gadu pēc viņas apcietināšanas. Viņa bija ļoti novājējusi. Kad sākās tiesas process, viņai bija ļauts divreiz mēnesī satikties ar kādu, ja bija nepieciešams, tad gāja konsuls vai arī es. Grāmatu Nadija sāka rakstīt pēc četrdesmitās badošanās dienas, jo saprata: ja kaut kas slikts notiks ar viņas veselību, neviens neuzzinās viņas domas, viņas izklāstu par notikušo. Grāmatā nav patosa, tā ir reizē jautra, tādā Nadijas stilā rakstīta, bet arī ļoti skumja,» Neatkarīgajai stāsta Vira. Grāmatu māsa rakstīja uz papīra lapām, no sākuma tās slepeni nodeva advokātiem, ieliekot starp dokumentiem, vēlāk, kad tas kļuva bīstami, viņa rakstīja uz mazām lapiņām, kuras sarullēja un slēpa ausīs. Grāmatā ir 14 nodaļu, tā stāsta par Nadijas bērnību, studijām, dienestu armijā un Miera uzturēšanas misijā Irākā, karu Austrumukrainā, nolaupīšanu, aizturēšanu, pratināšanu… Fotogrāfijas un zīmējumi. Grāmatā ir arī karikatūras, kuras redzamas cietumā uz sienas.

Kas no grāmatā pateiktā visvairāk aizkustinājis māsu Viru? «Man par šo grāmatu, protams, ir ļoti subjektīvs skatījums, jo es to sagatavoju izdošanai, es kā māsa par savu vistuvāko cilvēku zinu daudz, tāpēc mani visvairāk interesēja fakti, kas ar māsu notika laika posmā, kad viņa pazuda, kad viņu nolaupīja, kad viņa bija apcietinājumā. Es par šo zināju maz, man bija svarīgi to izlasīt un saprast. Man bija interesanti lasīt, jo arī es esmu bijusi aizturēta un turēta Luhanskas pagrabos. Mani aizturēja, kad es meklēju savu māsu, kad man pārtrūka ar viņu sakari. Tikai vēlāk uzzināju, ka tobrīd viņa jau bija pārvesta uz Krieviju. Nadija pamatīgi apraksta personas, kuras piedalījās nolaupīšanā, es pat domāju, ka grāmata var kļūt par pierādījumu nākotnē pret Krieviju par cilvēku nolaupīšanas noziegumiem.»

Nepatīk, ja nevar apklusināt

Pati Vira ir arhitekte. Līdz pat māsas pazušanai viņa strādāja privātā uzņēmumā Kijevā. Dienā, kad māsu nolaupīja, ar Viru bija sarunāts, ka viņa brauks pakaļ Nadijai, kurai tobrīd beidzās atvaļinājums. Vira paskaidro, ka Nadija 2014. gadā uzrakstīja iesniegumu armijas virspavēlniecībai ar lūgumu viņu atvaļināt no dienesta, taču to viņai neļāva darīt, tāpēc viņa paņēma atvaļinājumu un pievienojās brīvprātīgajiem Ukrainas aizstāvjiem. Vira izveidojusi video, kas ikvienam pieejams tīmeklī, kurā ataino daudzus faktus par to, kas ir Nadija, un apgāž mītus, piemēram, ka atsevišķi mediji Nadiju sauc par snaiperi, kas viņa nav un nekad nav bijusi. Nadija pabeidza Harkovas Gaisa spēku universitāti, kļūstot par Gaisa spēku piloti, un armijā pilotēja helikoptera MI 24. Materiālā skaidroti fakti arī par traģiskās dienas notikumiem, kad pazuda Nadija un kad gāja bojā divi krievu žurnālisti. Pamatojoties uz mobilo sakaru tīklos fiksētām tālruņu (gan Nadijas, gan žurnālistu) darbības zonām, izdarīts secinājums, ka Nadija un žurnālisti atradušies vairāku kilometru attālumā un viņu ceļi nav krustojušies. Laikā, kad Nadija jau ir arestēta, žurnālisti ir devušies uz karadarbības zonu. «Vai lidotāja Nadija Savčenko varēja satikties ar žurnālistiem? Nē. Šis jautājums ir noņemts no dienaskārtības. Kas divus žurnālistus uzaicināja uz karadarbības zonu, kur viņi tika nošauti? Jautājums ir atvērts,» teikts filmā.

«Māsa grāmatu ir redzējusi, taču nemaz tik viegli nebija to ievest Krievijā. Ar 24 grāmatas eksemplāriem braucu uz Krieviju, un uz robežas mani aizturēja uz 15 stundām. Teica: vai vedam separātistu literatūru un vai tā ir Savčenko, ko tiesā? Paņēma grāmatas pārbaudīt uz radioaktivitāti ekspertīzei! Bet viens no FSB (Federālais drošības dienests - aut.) pajautāja, vai drīkst vienu grāmatu sev paņemt? Es teicu: ņemiet, bet tā ir ukraiņu valodā. Nekas, nekas. Tā viņš ierakstīja protokolā, ka izņemtas 23 grāmatas…» Neatkarīgajai atklāj Vira Savčenko, kura vēlāk grāmatas nodevusi konsulam, «tiešus draudus es neesmu saņēmusi, bet esmu jutusi, jo Krievijai nepatīk, ja kāds nevar apstāties, apklust, lai tā varētu bez nosodījuma darīt savas lietas». Arī pati Vira ir tikusi aizturēta, apcietināta, viena no lietām - par čečenu tiesneša aizskaršanu. Viņai pavisam neilgi pirms ceļojuma uz Rīgu bija liegts izbraukt no Krievijas, bet aizliegums tika atcelts, un aprīļa beigās Vira atgriezās Ukrainā.