Covid-19 vakcīnu deficīts, ko Latvija piedzīvoja ziemā un pavasarī, atkal iezīmējas novembrī, lai gan tas nav tik akūts, vēsta lsm.lv.
Taču tā iemesls esot tāds pats - Veselības ministrijas ierēdņu pirms gada (ne)izdarītais. Pašreizējo problēmu izdevies atrisināt ar Lietuvas palīdzību, tomēr tuvākajos mēnešos vajadzība pēc vakcīnām var strauji palielināties, un viens no iemesliem - tā dēvēto trešo devu kampaņa, kas pieņemas spēkā. Rus.Lsm.lv skaidroja, cik vakcīnu vēl var būt nepieciešams un cik, pēc valsts iestāžu sniegtajām ziņām, vēl jāsaņem.
Vai pastāvēja risks, ka novembrī potēšana pret Covid-19 apstāsies, jo nebūs “Pfizer”/”BioNTech” un “Moderna” vakcīnu? Nacionālā veselības dienesta (NVD) pārstāve Inga Vasiļjeva oktobra nogalē portālam Rus.LSM.lv uz šo jautājumu atbildēja, ka risks laikus apzināts un ar problēmu tiek strādāts. Tajā pašā dienā veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”) informēja valdību: viņa ministrija risina sarunas ar Lietuvu par to, lai nopirktu vai aizņemtos “Pfizer” vakcīnas.
4. novembrī Vasiļjeva sarakstē ar Rus.LSM.lv precizēja: “Moderna” ražotās vakcīnas “Spikevax” rezerves ir pietiekamas, toties “Pfizer”/”BioNTech” vakcīna “Comirnaty” tagad tiek izmantota ierobežoti - tiem, kuriem paredzēta otrā pote, kā arī iedzīvotājiem līdz 25 gadu vecumam (šai vecuma grupai “Pfizer” vakcīnai ir priekšroka salīdzinājumā ar “Moderna” vakcīnu, jo “Pfizer” vakcīnai ir mazāki blakņu riski).
Lietuva 11. novembrī atsūtīja 201 000 devu “Pfizer” vakcīnas, un problēma tika likvidēta. Bet kāpēc Latvijā atkal radies deficīts, kura dēļ šo palīdzību vispār vajadzēja lūgt?
Te jāatceras notikumi, kas norisinājās tieši pirms gada.
Ilzes Viņķeles vadītās Veselības ministrijas ierēdņu darba grupa pērn sēdē 16.-18. novembrī, bet pēc tam arī decembrī divreiz atteicās no lielākām “Pfizer” vakcīnas piegādēm un vienreiz - no “Moderna” vakcīnas piegādēm. Iemeslus šai rīcībai pašlaik skaidro prokuratūra.
No Eiropas Savienības piedāvātajiem 1,29 miljoniem “Pfizer” vakcīnas devu tika pasūtīti nedaudz mazāk par 200 000 - turklāt par pilnā piedāvājuma apmēru valdība nezināja ne novembrī, ne decembrī. “Re: Baltica” pētījumā secināja, ka būtiska daļa informācijas, kuru tolaik valdībai sniedza toreizējais Zāļu valsts aģentūras (ZVA) vadītājs Svens Henkuzens, neatbilda patiesībai, bija maldinoša un pārspīlēja ar “Pfizer” saistītos sarežģījumus.
Nedaudz vēlāk, pērn decembrī, tā pati “darba grupa” nepasūtīja vēl arī pusi piedāvāto “Moderna” vakcīnu - 336 566 devas.
Rezultātā Latvijā ziemā bija ass vakcīnu deficīts, ko pasliktināja trešā lielāka ražotāja “AstraZeneca” nespēja ievērot līgumā noteiktos apmērus un termiņus. Situāciju izdevās glābt tikai maijā, kad tika izvērsta patiešām masveida vakcinācija, un tas izdevās, tikai pateicoties ārkārtējai “labdarībai” - Eiropas Komisija un vairākas Eiropas Savienības valstis piekrita pārdalīt piegādes par labu “atpalicējiem”, tostarp arī Latvijai.
Tā Latvijai izdevās saņemt 167 000 “Moderna” vakcīnas devu (“kompensējot” gandrīz pusi no nepasūtītajiem 336 000) un 406 000 “Pfizer” vakcīnas devu (gandrīz vairāk nekā trešdaļu no rudenī noraidītajām).
Vakcīnu pagaidu pārpilnības ainu noslēdza arī tolaik ar “Pfizer” panāktā vienošanās, ka 210 000 devu piegādās jau otrajā ceturksnī, nevis ceturtajā ceturksnī, kurš tobrīd šķita tālu.
Līdz ar to daļa no šiem pasākumiem būtībā nenovērsa deficītu, bet vienkārši pārcēla to uz nākotni, uz gada beigām. Tagad šīs gada beigas ir pienākušas.
Jau oktobrī Veselības ministrijā atzina - “Pfizer” vakcīnas rezervju nepietiek. Ja nebūtu Lietuvas laipnības, Latvija uz laiku paliktu bez vakcīnas, kas tiek atzīta par piemērotāko gados jaunākajiem.
Pēc NVD 8. novembra datiem, noliktavās bija: “Pfizer” vakcīna - tikai 22 000 devu (neskaitot nedaudz vēlāk saņemto 201 000 devu no Lietuvas), “Moderna” vakcīna - 213 000 devu, “Johnson & Johnson” (“Janssen”) vakcīna - 123 000 devu. Vēl 187 000 devu atradās vakcinācijas punktos (NVD nespēja Rus.LSM.lv sniegt datus par ražotājiem). Pavisam - 545 000 devu.
Vēl 1,05 miljonus devu plānots saņemt novembrī un decembrī (šajā skaitā ir arī Lietuvas aizdotās devas), paziņoja ministrs Pavļuts valdības sēdē 8. novembrī. Bez 127 000 devu, kas gaidāmas no “AstraZeneca” (ko ar tām iesākt, lems vēlāk, pavēstīja Pavļuts), atliek 923 000 devu, tajā skaitā arī 206 000 “Pfizer” vakcīnas devu un 341 000 “Moderna” vakcīnas devu.
Cik no tām reāli saņems paredzētajā laikā, ir neatbildēts jautājums: problēmas ar piegāžu prognozēšanu bija (un ir joprojām). Disciplīna ražotājiem būtiski atšķiras. “Pfizer” savas saistības kopumā pildījis, “AstraZeneca” tās kopumā nav ievērojusi, “Moderna” vairākas reizes atpalikusi no grafika, savukārt “Johnson & Johnson” no grafika atpaliek joprojām: atbilstoši līgumam 2.-4.ceturksnī šim uzņēmumam vajadzēja piegādāt Latvijai 841 000 devu. Taču līdz 4. novembrim (septiņos mēnešos no līgumā paredzētajiem deviņiem mēnešiem) no “Johnson & Johnson” faktiski bija saņemts tikai 52% no solītā gada apmēra - 427 000 devu.
Novembra sākumā Latvijā vēl vairāk nekā 435 000 iedzīvotāju vecumā no 12 gadiem nebija sākuši vakcinācijas procesu. No viņiem aptuveni 90 000 bija 12-25 gadu vecuma grupā, kurai ieteikta tikai “Pfizer” vakcīna.
Turklāt “Pfizer” vai “Moderna” vakcīnas otro devu gaidīja vēl vairāk nekā 100 000 cilvēku (un apmēram piektā daļa no viņiem bija vecumā līdz 25 gadiem).
Līdz ar to pirmreizējai potēšanai ar divu devu vakcīnām bija vajadzīgs vēl aptuveni miljons devu (no tām ne mazāk kā 200 000 “Pfizer” devu atbilstoši vecuma grupas lielumam).
Un oktobrī, kad potēšanas kampaņa strauji palielināja ātrumu, vēl nebija sākusies kaut cik masveida balstvakcinācija, bet tā pakāpeniski tiek izvērsta pašlaik.
No 9. novembra balstvakcīnu var saņemt visi iedzīvotāji vecumā no 50 gadiem, kā arī atsevišķas riska grupas (tostarp par 50 gadiem jaunāki cilvēki ar hroniskām saslimšanām), kuriem kopš pilnas vakcinācijas pagājuši ne mazāk kā seši mēneši (vai 6 līdz 8 mēneši, ja viņi potēti ar “Moderna” vakcīnu). Tiem, kas saņēmuši vienas devas “Johnson & Johnson” vakcīnu, nostiprinoša pote paredzēta jau pēc diviem mēnešiem.
Pēc Rus.LSM.lv aplēsēm, kas balstītas NVD datos,
Latvijas “balstvakcinācijas logu” ietvaros tiesības uz nostiprinošo devu jau 15. novembrī bija 190 000 cilvēku. 15. decembrī viņu skaits būs palielinājies līdz 275 000, bet 31. decembrī - līdz 465 000.
Tās ir aptuvenas aplēses tikai pēc vecuma un vakcinācijas laika, tajās nav ņemtas vērā citas prioritārās grupas, piemēram, gados salīdzinoši jaunie hroniski slimie vai profesionālā riska grupas - mediķi.
Ja Latvija, sekojot abu pārējo Baltijas valstu piemēram, atļautu balstvakcināciju pilnīgi visiem, kuriem pagājis attiecīgais laiks pēc pirmreizējās vakcinācijas, “mērķauditorija” jau 15. novembrī būtu pārsniegusi 330 000 cilvēku un 31. decembrī pieaugtu līdz 765 000.
Turklāt balstvakcinācijai neder jebkura vakcīna. Veselības ministrijas izstrādātā balstvakcinācijas shēma paredz dažādas vakcīnas dažādām grupām. Tas ir svarīgi Latvijas vakcīnu portfeļa jeb, precīzāk sakot, sākotnēji skandalozā stāsta par tā veidošanu un piepildīšanu kontekstā.