"Briesmas ir reālas". Prokurore iebilst pret masu slepkavas Breivīka iespējamu atbrīvošanu

© Pixabay

Anderss Bērings Breivīks, norvēģu masu slepkava, kurš ir vainojams valstī ļaunākajā miera laika zvērībā, nedrīkst tikt atbrīvots un joprojām ir bīstams, sacīja prokurore, Breivīkam otrdien stājoties tiesā, lūdzot sevi atbrīvot pēc vairāk nekā 13 gadiem cietumā, vēsta aģentūra “Reuters”.

Pret musulmaņiem noskaņotais neonacists 2011. gada jūlijā nogalināja 77 cilvēkus. Viņš Oslo nogalināja astoņus, uzspridzinot automašīnu, pēc tam devās uz Darba partijas jauniešu nometni Utejas salā un nošāva 69 cilvēkus, no kuriem lielākā daļa bija pusaudži.

Breivīkam tas ir otrais mēģinājums tikt pie nosacītas atbrīvošanas. Viņš patlaban izcieš 21 gada cietumsodu, kas ir maksimālais sods viņa nozieguma izdarīšanas brīdī, bet to ir iespējams pagarināt, kamēr viņš tiek uzskatīts par draudu sabiedrībai.

Prokurore Hulda Karlsdotira tiesai sacīja, ka viņu nevajadzētu atbrīvot.

Vai pastāv briesmas, ka Breivīks atkal pastrādās noziegumus pret dzīvību un veselību? Briesmas ir reālas," viņa sacīja, piebilstot, ka jaunākajā riska novērtējuma ziņojumā secināts, ka risks, ka Breivīks atkal būs vardarbīgs, paliek tāds pats kā iepriekš.

Uz žurnālista jautājumu, vai viņš nožēlo savus noziegumus, Breivīks atteicās atbildēt.

Breivīka pirmais mēģinājums atbrīvot sevi 2022. gadā bija neveiksmīgs. Šajā tiesas sēdē Breivīks apgalvoja, ka ir atstājis vardarbību aiz muguras, taču neatteicās no savām neonacistu idejām, sakot, ka viņš tikai turpinās cīņu par baltās rases pārākumu ar miermīlīgiem līdzekļiem.

Atsevišķi Breivīks ir mēģinājis iesūdzēt tiesā Norvēģijas valsti, lai uzlabotu savus cietuma apstākļus, apgalvojot, ka atrašanās izolācijā pārkāpj viņa cilvēktiesības.

Viņa pēdējais mēģinājums mainīt ieslodzījuma nosacījumus janvārī tika noraidīts. Breivīka apelācijas sūdzība tiks izskatīta decembrī.

Pasaulē

1. jūnijā Ukrainas Drošības dienesta (SBU) diversiju operācijā “Zirnekļu tīkls” Krievija zaudējusi vismaz 13 stratēģiskās aviācijas bumbvedējus. Ukraina ar bezpilota lidaparātiem uzbruka militārās aviācijas bāzēm četros Krievijas apgabalos. NATO apstiprināja 40 lidmašīnu bojājumus. Alianses vadības pārstāvis paziņoja, ka saskaņā ar NATO, nevis Ukrainas aprēķiniem, "bojātas vismaz 40 lidmašīnas. Pilnībā iznīcinātas no 10 līdz 13 lidmašīnām". Starp bojātajām Krievijas lidmašīnām NATO identificēja 15 stratēģiskos bumbvedējus Tu-95, 20 Tu-22 un vismaz vienu A-50 tālās izlūkošanas agrās brīdināšanas lidmašīnu, no kurām Krievijas armijai atlikušas vien dažas.

Svarīgākais