Lietuvas AES projekta likteni ietekmēs Zviedrijas attieksme pret atomenerģētiku

Diskusijas par Visaginas atomelektrostacijas (AES) projekta likteni turpināsies pēc tam, kad kļūs skaidrs, kā Lietuvas elektroenerģijas tirgu ietekmē starpsavienojumi ar Poliju un Zviedriju, ceturtdien norādījis Lietuvas enerģētikas ministrs Roks Masjulis. Pēc viņa teiktā, svarīga nozīme būs arī Zviedrijas nostājai jautājumā par veco atomelektrostaciju slēgšanu un Polijas attieksmei pret iespēju iesaistīties Visaginas projektā.

"Esam tādā nogaidošā pozīcijā. Pirmkārt jāizvērtē situācija tirgū, tad - ar kaimiņiem, un jāizvērtē tas, kas mums ir. (..) Paskatīsimies, kāds būs šis gads, kā veidosies cena, un īpaši tas būs atkarīgs no mūsu kaimiņu - norvēģu, zviedru - enerģētikas politikas," ministrs sacījis Seima deputātiem.

"Gribam saprast, ko zviedri darīs ar savu atomenerģētiku. Ja zviedri piepeši nolemtu slēgt savas vecās atomelektrostacijas, biržā elektroenerģijas cena būtiski pieaugtu un pēkšņi parādītos ekonomiskie priekšnosacījumi mūsu projektam. Teiksim tā - šis projekts ir izstrādāts labi, bet tam ir nepieciešami ekonomiskie nosacījumi," skaidrojis Masjulis.

"Kad izvērtēsim, kā veidojas elektroenerģijas tirgus, un sapratīsim, kā darbojas tirgus mehānismi, uz kādām tirgus cenām varam cerēt, tad varēsim jaunā gaismā palūkoties arī uz šo projektu," viņš piebildis.

Kā uzskata enerģētikas ministrs, Visaginas AES projekts Lietuvai kļūtu "finansiāli paceļams", ja arī Polija, kas sākotnēji jau tika uzlūkota kā viena no projekta partnerēm, iesaistītos tā finansēšanā, uzņemoties segt lielāko daļu izmaksu.

Masjulis atgādinājis, ka Visaginas AES ražotās elektroenerģijas pašizmaksa varētu sasniegt aptuveni 50 eiro par megavatstundu. "Pašlaik ir pavasaris, kad elektroenerģijas cenas vienmēr ir zemākas. Vidējās cenas mums [biržā] ir aptuveni 30-35 eiro par megavatstundu - tātad zemākas, nekā būtu AES pašizmaksa," viņš klāstījis.

Kā izteicies Seima deputāts no partijas "Kārtība un taisnīgums" Aļģimants Dumbrava, Lietuva "nepiedienīgi ilgi" nespēj izšķirties par Visaginas AES projekta likteni. "Cik jau bijis saskaņošanu ar reģionālajiem partneriem, bet tagad nekā (..), varbūt tomēr vajadzētu cilvēkiem pateikt, uz kuru pusi ejam," viņš spriedis.

Par iecerētās jaunās kodolstacijas stratēģisko investoru Lietuva 2011.gada vasarā izvēlējās Japānas kompāniju "Hitachi".

Sākotnēji bija paredzēts, ka Lietuva, kas 2009.gadā slēdza Ignalinas atomelektrostaciju, 2015.gadā kopā ar abām pārējām Baltijas valstīm un Poliju sāks celt jauno AES un pabeigs to līdz 2020.-2021.gadam, bet Polija 2011.gada nogalē atteicās no dalības projektā, un Lietuvas vēlētāji 2012.gadā konsultatīvā referendumā visai pārliecinoši pauda noraidošu attieksmi pret jaunas kodolspēkstacijas būvi.

Tagadējā Lietuvas valdība, kas sāka darbu drīz pēc šā referenduma, vairākas reizes noteikusi jaunus termiņus, kad tiks pieņemti lēmumi par Visaginas AES, tomēr tas joprojām nav noticis un tās izstrādātajā jaunās nacionālās enerģētikas stratēģijas projektā par AES tikpat kā nekas nav teikts.

Igaunijas valdības vadītājs Tāvi Reivass decembrī Viļņā norādīja, ka visi kopīgie projekti ir svarīgi no enerģētiskās drošības viedokļa un diskusijām par tiem jāturpinās, bet rūpīgi jāizanalizē, vai tiem ir ekonomiskas perspektīvas.

Lietuvas premjers Aļģirds Butkevičs janvāra sākumā savā ikgadējā preses konferencē izteicās, ka jautājums par jaunas AES celtniecību nav atlikts un triju Baltijas valstu ministri šogad turpinās sarunas par iespējām kopīgi īstenot šo projektu.

Neilgi pēc tam Lietuvas enerģētikas ministrs atzina, ka darbs pie Visaginas AES projekta uz laiku atlikts malā, ņemot vērā kodolenerģijas pārdošanai nelabvēlīgo tirgus situāciju.