Igaunijas ārējā izlūkošana: Krievija palielina militārās spējas Baltijas virzienā
Krievija nepārtraukti palielina savas militārās spējas Baltijas valstu virzienā un ir arī palielinājusi militāro mācību mērogu un sarežģītību, liecina Igaunijas ārējās izlūkošanas dienesta - Informācijas pārvaldes - pirmais publiski pieejamais ziņojums.
"Viena no nozīmīgākajām pārmaiņām ir 15.armijas aviācijas brigādes izveide Ostrovā (Pleskavas apgabalā) un taktisko raķešu sistēmu "SS-26 Iskander" (NATO ziņojumos "Stone") izvietošana Lugā. Vairākas 6.armijas vienības ir pārvietotas uz Narvas taktisko virzienu, un Sertolovas mācību centrs uz ziemeļiem no Sanktpēterburgas tiks pārveidots par tanku spēku mācību centru," lasāms Igaunijas ārējās izlūkošanas dienesta ziņojumā, kurā piebilsts, ka ir iespējams, ka Baltijas operatīvajā virzienā (Igaunija un Latvija) tuvāko gadu laikā Krievija izveidos militārās aviācijas brigādi un izlūkošanas vai īpašo spēku brigādi.
Informācijas pārvaldes dati liecina, ka Krievija Rietumu militārā apgabala sauszemes spēku manevrēšanas vienības spēj izvietot 13-15 bataljonu taktiskās grupas, kas ir pielīdzināmas piecām manevrēšanas brigādēm, kas ir pilnībā vai daļēji nodrošinātas ar profesionālā dienesta karavīriem, kuri ir pietiekami apmācīti, lai veiktu kaujas uzdevumus. Gaisa desanta spēki spēj izvietot līdz 15 bataljonu taktiskajām grupām, bet jūras kājnieki - divas līdz trīs tādas grupas.
Bataljona taktiskā grupa ir militārā vienība, kas spēj neatkarīgi veikt kaujas operācijas. Tādu grupu pamatā ir bataljoni, kas papildināti ar atbalsta elementiem no citām vienībām. Ierasti vienā tādā grupā ir 700-900 karavīru.
Turklāt Krievija Kaļiņingradas apgabalā un pie Igaunijas un Latvijas robežas ir izvietojusi jaunas ieroču sistēmas, kas arī apdraud Igauniju. Ar šiem ieročiem, piemēram, "Iskander", jūras vai gaisa spārnotajām raķetēm un citiem Krievija varētu izolēt Igauniju no tās sabiedrotajiem un uzbrukt kritiskiem mērķiem, kas liegtu NATO atbalstam nonākt Igaunijā.
"Krievijas militārajā plānošanā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta uzbrukumiem kritiskiem mērķiem. Baltijas valstīs tādi mērķi varētu iekļaut infrastruktūru, kas ir saistīta ar NATO pastiprinājuma uzņemšanu vai apkalpošanu. Tomēr taktisko kodolieroču izmantošana pret šeit izvietoto Igaunijas vai NATO vienību mērķiem ir maz ticama," norādīja Igaunijas Informācijas pārvalde.
Ziņojumā arī teikts, ka notikumu attīstība Kaļiņingradas apgabalā un Baltkrievijā būtiski ietekmē Igaunijas drošību.