Līdz šim panāktais kompromiss par Lielbritānijas piedāvātajiem sociālo pabalstu ierobežojumiem paredz, ka tie nebūs tik ievērojami, lai kaitētu arī Latvijas tautiešiem, šodien pirms nākamās sarunu kārtas Eiropadomē medijiem atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Premjers skaidroja, ka panāktais kompromiss ir atbilstošs arī Latvijas interesēm, turklāt ierobežojumi neattiecas uz visiem pabalstiem - netiks skarta ne veselības apdrošināšana, ne arī parastie pabalsti. Vēl ir jautājums par nostrādāto gadu periodu - vai tie būs pieci, septiņi vai astoņi gadi.
"Tie ierobežojumi nebūs tik nozīmīgi, lai kaitētu mūsu tautiešiem, kuri varbūt dosies uz turieni," teica premjerministrs.
Tāpat Eiropas Savienības (ES) valstu līderi ir vienojušies, ka bērnu pabalstu indeksācijai nevarēs piemērot atpakaļejošu datumu. Par šo jautājumu viedokli pauduši arī piesaistītie juristi, norādot, ka pabalstu indeksācijai nemaz teorētiski nav iespējams piemērot atpakaļejošu datumu. Tāpat ir būtiski, ka indeksācijas gadījumā citās valstīs attiecībā uz Latvijas valstspiederīgajiem netiks piemēroti bērnu pabalsti, kādi tie ir Latvijā. "Bērnu pabalstu indeksācija būs, un tā attieksies uz visām valstīm. Bet tas nenozīmē, ka būs atgriešanās pie Latvijas pabalsta, kas diemžēl ir ļoti mazs," uzsvēra Kučinskis.
Jau vēstīts, ka Lielbritānijas reformu prasības ietver garantijas ES valstīm, kuras nav eirozonā, lielāku konkurenci, Lielbritānijas tiesības neiesaistīties "aizvien ciešākas savienības" veidošanā un sociālā atbalsta ierobežošanu imigrantiem no citām ES dalībvalstīm.
Par vispretrunīgāk vērtētajām tiek uzskatītas tieši prasības par sociālā atbalsta ierobežošanu imigrantiem no citām ES dalībvalstīm. EK tās ir nosaukusi par "ļoti problemātiskām".
Latvija savā pozīcijā atbalsta pēc iespējas iekļaujošu lēmumu pieņemšanas formātu, izvairoties no valstu dalījuma eirozonas un neeirozonas grupās. Atbalsts tiek pausts ES konkurētspējas celšanai un administratīvā sloga mazināšanai. Savukārt sociālo jautājumu jomā Latvijas interesēs ir panākt vienošanos ar Lielbritāniju, kas ļautu saglabāt brīvas darbaspēka kustības principu.
Kamerons ir solījis līdz 2017.gadam sarīkot referendumu par valsts turpmāko dalību ES. Viņš ir solījis atbalstīt palikšanu ES, ja Lielbritānijai izdosies vienoties ar bloku par vēlamajām reformām.