BRIESMĪGI SKATI: Atkritumu sala okeānā

Atkritumu sala izveidojusies Klusā okeāna ziemeļu daļā. Būtībā tā sastāv no diviem milzīgiem atkritumu pleķiem. Okeāna straumes, pienesot šīm salām arvien jaunus atkritumus, notur šos atkritumus vienuviet blīvā kārtā.

Ilgu laiku Atkritumu sala netika atklāta, jo tā izveidojusies nost no galvenajiem kuģošanas ceļiem. Salu pirmo reizi atklāja Čārlzs Mūrs, kas, dodoties mājup uz Kaliforniju no regates okeānā, nolēma novirzīties no ierastā kursa. Redzētie skati viņu šokēja.

Lai arī pēc Atkritumu salas atklāšanas vides aizstāvji aktualizēja šo samilzušo atkritumu problēmu pasaules okeānos, tomēr tuvumā esošo valstu valdība skatījās uz šo problēmu caur pirkstiem, jo sala izveidojusies neitrālos okeāna ūdeņos un neviens par to atbildību uzņemties nevēlējās.

Radusies vides problēma pirmo reizi tika uztverta nopietni vien tad, kad vētras laikā Havaju salu krastos tika izskalotas ap 70 tonnām atkritumu.

Atkritumu sala sāka plesties plašumā kopš piecdesmitajiem gadiem, masveidā palielinoties plastmasas un polietilēna izstrādājumu izplatībai. Pēc zinātnieku aplēsēm šobrīd salas platība varētu būt ap miljonu kvadrātkilometru liela, bet visu atkritumu kopējais svars ap četriem miljoniem tonnu. Precīzus aprēķinus ir ārkārtīgi grūti veikt, jo puscaurspīdīgos plastmasas atkritumus ūdenī ir gandrīz neiespējami fiksēt no kosmosa – tos var ieraudzīt, tikai iepeldot tajos.

Par galvenajiem okeāna piesārņotājiem atzīti Indijas un Ķīnas iedzīvotāji, jo šīs valstis ir īpaši pārapdzīvotas un iedzīvotāji salīdzinoši trūcīgi. Vietējās varas pārstāvji nav spējīgi nodrošināt atkritumu apsaimniekošanu, savukārt iedzīvotāji uzskata, ka atkritumu izmešana tuvējā ūdenstilpnē ir gluži normāla ikdienišķa rīcība.

Avots: Zaļā josta