Nedēļas laikā nesaskaita balsis Ukrainas vēlēšanās
Apritot vairāk nekā nedēļai kopš oficiālā pašvaldību vēlēšanu noslēguma Ukrainā, joprojām nav zināms, kas ieņems trešo daļu no 158 399 deputātu vietām. Lielpilsētās gaidāma balsošanas otrā kārta.
Vēlēšanu komisijām par godu, jāsaka, ka to uzdevums Ukrainā ir daudz sarežģītāks nekā pie mums. Katrā iecirknī ikvienam vēlētājam jāaizpilda trīs līdz seši dažādu krāsu biļeteni, turklāt dzeltenie pirms skaitīšanas jāsašķiro vairākās kaudzītēs. Kā Neatkarīgā novēroja Enerhodaras pilsētā Zaporižjas apgabalā, iecirkņi bija pilni ar partiju pārstāvjiem, kas cits citam skatījās uz nagiem, vienlaikus par katru sīkumu aizrādīdami komisiju locekļiem, bet protokolus un balsu kastes pēc tam skrupulozi pārbaudīja pilsētu un apgabala «lielās» vēlēšanu komisijas, šaubu gadījumā pavēlot balsis pārskaitīt un/vai protokolus pārrakstīt.
Nevienas vēlēšanas pie mums nekad nav bijušas tik tehniski sarežģītas kā Ukrainas pašvaldību vēlēšanas – viņiem vienlaikus jāievēlē ciema deputāti, ciematu priekšnieki, pilsētu mēri un deputāti, apgabalu reģionālās radas un rajonu deputāti. Turklāt katrā ciemā, pilsētā, rajonā, apgabalā ievēlējamo deputātu skaits ir citāds – tas atkarīgs no iedzīvotāju skaita. Pavisam piedalījušās 142 partijas un krietni tūkstoši neatkarīgo kandidātu. Nav brīnums, ka strīdīgos gadījumos iznākuma izšķiršanai komisijas vērsušās tiesā.
Ukraina kursu maina un… nemaina
Pirms vēlēšanām daudzi izteicās – pēc rezultātiem, lai arī tās ir tikai pašvaldību vēlēšanas, varēšot spriest, vai tauta atbalsta prezidenta Petro Porošenko un premjera Arsēnija Jaceņuka politiku. Skaidra atbilde noprotama nav: gan Porošenko bloks Solidarnist uzrādījis labus rezultātus, gan valdības «iekšējā opozīcija» – ekspremjeres Jūlijas Timošenko vadītā Batkivščina – guva labus rezultātus, tāpat arī Samopomič. Tomēr vienlīdz labi nostartēja arī Opozīcijas bloks, Radikālā partija, Serhija Tihipka Siļna Ukrajina un nacionālisti SVOBODA. Labus rezultātus guvuši arī politiskie jaunveidojumi – tādas partijas kā UKROP, sociālisti, Vidrožeņņja, dažādas novadu un mazmājnieku sīkpartijas u. c. Vara sākusi izmantot vecās Leonīda Kučmas un Viktora Janukoviča metodes, pārdalot rezultātu, – Dņipropetrovskā pēkšņi arestēts UKROP līderis Henādijs Korbans līdz ar 500 citiem cilvēkiem aizdomās it kā par «organizētās noziedzības grupējuma izveidi».
Praktiski katrai partijai ir, ar ko palepoties, atskaitot divas – Labējo sektoru un premjera Jaceņuka vadīto Tautas fronti. Tās vēlēšanās nepiedalījās vispār. Premjera partijai reitings noslīdējis 1% līmenī, un ar tādu reitingu vēlēšanās nav, ko darīt – vēlēšanu otrās kārtas plānošanas vietā premjers braukā pa ārzemēm. Viņš šopiektdien tiek gaidīts Rīgā, kur viņam Kronvalda parkā būtu jādodas pie jaunā pieminekļa Ukrainas nacionālajam varonim – māksliniekam, dzejniekam un dramaturgam Tarasam Ševčenko. Turpretī Labējais sektors par savu pamatuzdevumu arvien uzskata nevis politiku, bet gan Brīvprātīgā korpusa kaujasspēju stiprināšanu Donbasā un Krimas ekonomisko blokādi, kas ieviesta pēc Krimas tatāru pieprasījuma. Tā biedri daudzviet startējuši kā individuālie kandidāti, un tā Kijivā otrajā vietā aiz boksera Vitālija Kļičko ierindojies sektorietis Borislavs Berjoza. Viņi abi tagad sacentīsies vēlēšanu otrajā kārtā, kas varētu notikt 15. novembrī. Otrā kārta notiks tikai lielajās pilsētās un tikai tajās, kurās jaunais mērs neieguva 51% jau pirmajā kārtā, – piemēram, šādā veidā Harkivas mēra amatā jau pārvēlēts par megakorumpētu uzskatītais Henādijs Kerness. Vēlēšanas notiks arī Mariupolē, kur tās 25. oktobrī pēdējā brīdī atcēla.
Pārkāpumi saprāta robežās
Nepiepildījās bažas, ka šīs varētu būt visu laiku netīrākās vēlēšanas Ukrainas vēsturē. Pretstatā 2012. un pagājušā gada vēlēšanām, Neatkarīgā savā uzraugāmajā vēlēšanu apgabalā šoreiz uzklausīja tikai trīs aizdomīgus stāstus par it kā balsu pārdošanu cenā no 200 līdz 450 hrivnām, un arī tās izrādījās tikai baumas. Patlaban zināms, ka vēlēšanu iznākumu par naudu nodrošinājusi vienīgi balsotāju uzpirkšana Severodoņeckas pilsētā – pie Ukrainas 40 miljoniem balsotāju 10 500 iecirkņos tas ir gana zems rādītājs.
Kā redzēja latviešu novērotāji Enerhodarā, Tokmakā un Obuhivā, lielākoties iecirkņos tika pieļautas vienīgi tehniska rakstura nepilnības – nepareizi aizpildīti protokoli, pirms skaitīšanas pa nepareizajām čupām sajukuši biļeteni, iztrūkstoši informatīvie plakāti pie sienām, aizdomas par neatļautu aģitāciju utt. Pēc neuzkrītoša aizrādījuma komisijas šos trūkumus izlaboja. Tāpēc jāpievienojas EDSO misijas slēdzienam – vēlēšanas bija ar savām nepilnībām, tomēr kopumā brīvas un godīgas. Gan to norise, gan iznākums nenesa lielus pārsteigumus – valsts ir spērusi jūtamu soli tuvāk kļūšanai par garlaicīgu, iepriekšparedzamu, stabilu Rietumu demokrātiju. Ukrainas gadījumā tas ir liels progress.