Ukrainā bezilūziju vēlēšanas

Prezidenta vēlēšanas, kas rīt notiks Ukrainā, būs pirmās kopš 2004. gada, kad oranžās revolūcijas laikā pie varas nāca rietumnieciski noskaņotie politiķi. Līdzšinējo valsts vadītāju veikums daudzos vēlētājos ir izraisījis vilšanos, un paredzams, ka labus rezultātus šoreiz gūs pirms pieciem gadiem gāztie spēki.

Oranžās krāsa izplēn

2004. gada nogalē un 2005. gada sākumā pasaule vēroja ugunskuru piedūmoto Kijevas centru, kur desmiti tūkstoši cilvēku pauda neapmierinātību ar prezidenta vēlēšanu rezultātiem. Kijevas neatkarības laukumā opozīcijas līderi paziņoja par uzvaru pār promaskavisko prezidenta amata kandidātu Viktoru Janukoviču pēc trešās balsošanas kārtas.

Krievija, kas tā arī līdz šim nav pieņēmusi Ukrainas pazušanu no savas ietekmes sfēras, par šādu iznākumu bija šokā, savukārt Eiropa uz tur notikušo raudzījās ar optimismu. Tomēr piecus gadus vēlāk Ukraina drīzāk ir vilšanās, nevis veiksmes stāsts. Oranžās rezolūcijas vadītāji un uzvarētāji ir sašķēlušies, valsts politiskās institūcijas daudzo nesaskaņu dēļ nespēj pienācīgi darboties. Valdībai parlamentā vairākuma nav bijis jau gadu, nav izdevies vienoties par finanšu un aizsardzības ministru, un pat Ārlietu ministrijā jau vairākus mēnešus nav vadītāja, vēsta Spiegel. Valsts funkcionēt spēj tikai, pateicoties Rietumu kredītiem.

Par vilšanos revolūcijas sasniegumos liecina arī tas, ka pašreizējā vēlēšanu kampaņā oranžā krāsa gandrīz netiek lietota. J. Timošenko kampaņas teltis, kas izvietotas uz ielām, ir baltas ar sarkanu sirsniņu. V. Janukoviča – pirms pieciem gadiem gandrīz par prezidentu kļuvušā politiķa – kampaņas dalībnieki izmanto zilu krāsu, un oranžā krāsa parādās tikai pašreizējā valsts vadītāja Viktora Juščenko reklāmās. Viņš vēlētājus uzrunā arī no košās krāsās ieturētiem reklāmas plakātiem, kas stāsta par 2012. gadā plānoto UEFA Eiropas futbola čempionātu, kuru Ukraina rīko kopīgi ar Poliju.

Ukrainas trīsstūris

Lai arī uz prezidenta amatu ir pieteikušies 18 kandidātu, vairākums no viņiem nav nopietni pretendenti. Savukārt trīs galveno spēlētāju attiecības labi parāda notiekošo Ukrainas politikā. Kā norāda Spiegel, viņi ir izveidojuši šķietami nebeidzamu varas trīsstūri ar pastāvīgām cīņām.

V. Juščenko, ciema skolotāja dēls, kurš pie varas nonāca, pateicoties tautas atbalstam protestu laikā, reiz izteicās, ka ienīstot politiku. Revolūcija viņam uz laiku ļāva atjaunot valsts nacionālās vienotības sajūtu, tomēr prezidenta amatā viņš sevi ir parādījis kā vāju līderi. Rītdienas vēlēšanas viņš ir salīdzinājis ar referendumu, kura laikā vēlētāji paudīs atbalstu valsts rietumnieciskajam kursam. Tomēr šādā veidā viņš parāda, ka ignorē pilsoņu reālās problēmas ekonomisko grūtību laikā. Publisko viedokļu aptaujas ļauj prognozēt, ka vēl vienu termiņu viņš šajās vēlēšanās nenopelnīs un var rēķināties ar vien kādiem pieciem procentiem balsu.

J. Timošenko ir prasmīga publiska runātāja, kas aģitācijas pasākumos trūcīgajiem ļaudīm sola gaišu nākotni, turklāt ir gatava risināt ne tikai Ukrainas, bet arī globālas likstas. "Mēs, ukraiņi, ne tikai atrisināsim savas problēmas, bet visai pasaulei piedāvāsim savu modeli krīzes pārvarēšanai – tā ir mūsu misija," viņa stāsta kādā pasākumā. Tiesa, nekāda konkrēta skaidrojuma, kas ir Ukrainas modelis, šoreiz nav.

Premjerministre ir bijusī uzņēmēja, kas, darbojoties politikā, ir izpelnījusies nežēlīgas vadītājas slavu. V. Juščenko viņu ir pat apsūdzējis mēģinājumos apvērsumā gāzt prezidentu un kļūt par autoritāru valsts vadītāju. Pirms gada viņai bija visai maz šaubu par savām spējām uzvarēt vēlēšanās, tomēr finanšu krīze ir darījusi savu un, sarūkot cilvēku labklājības līmenim, ir mazinājusies pilsoņu pārliecība par J. Timošenko spēju efektīvi vadīt.

Mēnešiem ilgi premjerministre ir mēģinājusi Ukrainai piesaistīt ārvalstu kapitālu, lai valsts varētu samaksāt Krievijai rēķinu par dabasgāzi. Starptautiskais valūtas fonds ir aizkavējis 16 miljonus dolāru lielā aizdevuma izmaksu, jo J. Timošenko, par spīti lielajam budžeta deficītam, ir likusi paaugstināt pensijas un minimālo algu. Savukārt pēc tam sākās cūku gripas uzliesmojums, kura dēļ tika apturēta J. Timošenko kampaņas turneja pa valsti. Lai arī slimība politiķiem deva iespēju parādīt sevi par rīcības cilvēkiem, tomēr tā ir arī atsegusi problēmas, un J. Timošenko reitingi to parāda.

Trešais prezidenta amata kandidāts ir V. Janukovičs – Donbasa reģiona metāla nozares strādnieka dēls, kurš padsmitgadnieka vecumā par uzbrukumu un laupīšanu tika notiesāts ar cietumsodu. Viņš ir arī izbijis mehāniķis un sacīkšu autobraucējs, savukārt politisko karjeru kaldināja laikā līdz oranžajai revolūcijai. Iepriekšējā prezidenta Leonīda Kučmas laikā viņš bija iecelts premjerministra amatā, tomēr oranžā revolūcija izjauca viņa plānus kļūt par prezidentu.

Intriga saglabājas

V. Janukovičs ir izteicies, ka maksa, ko Ukraina samaksājusi par demokrātiju, ir pārlieku augsta, un uzvaras gadījumā sola atjaunot likumu un kārtību. Viņš var rēķināties ar komunistiski noskaņoto un krievvalodīgo balsīm.

Lai arī šim politiķim harisma nepiemīt, vēlēšanas varētu nozīmēt viņa atgriešanos pie varas. V. Janukovičs vienkārši ir pagaidījis, līdz oranžā revolūcija apēd pati savus bērnus, un pieteicies par glābiņu no pēdējā laikā pieredzētajām nebūšanām. Publiskā viedokļa aptauju rezultāti rāda, ka viņš ir populārākais kandidāts un var saņemt 30 procentu balsu, kas ir par desmit procentiem vairāk nekā tuvākajai konkurentei J. Timošenko. Ironiskā kārtā cilvēks, kurš 2004. gadā bija viltojis vēlēšanu rezultātus, varētu kļūt par nākamo demokrātiski ievēlēto prezidentu.

No reputācijas traipiem viņš netiek vaļā, un J. Timošenko ir paziņojusi, ka arī šoreiz viņš mēģinās uzvaru panākt negodīgiem līdzekļiem. Premjerministre ir norādījusi, ka Doņeckā 11 procentu pilsoņu ir pieteikušies balsošanai no mājām, tomēr nav pierādījumu, ka viņi nespēj ierasties vēlēšanu iecirkņos, vēsta BBC. "Tik plaša viltošana nenotika pat 2004. gadā," viņa sacīja. V. Janukovičs gan atbildējis, ka viņam nekāda krāpšanās nav iespējama: "Kā gan opozīcija var viltot rezultātus? Tāda iespēja ir tikai varasiestādēm, kurām ir mehānisms, struktūra un Iekšlietu ministrija."

"Domāju, ka vēlēšanu intriga nebūt nav galā," aģentūrai AFP saka Kijevas politisko pētījumu centra Penta direktors Volodimirs Fesenko. "Protams, ka Timošenko otrajā kārtā būs grūti uzvarēt, tomēr domāju, ka viņai ir iespējas, ja viņai izdosies mobilizēt oranžās rezolūcijas balsotājus." Viņš arī pieļauj, ka galīgā cīņa par prezidenta amatu nenoslēgsies 7. februārī un ka cīņa turpināsies tiesās un, iespējams, arī ielās.

Balsojiet pret visiem!

Kampaņas veidošanā V. Juščenko padomus sniedz Marks Penns, Bila un Hilarijas Klintonu kampaņu padomnieks, tomēr šķiet, ka tas šoreiz nepalīdzēs. Jāpiebilst, ka ne tikai viņš vienīgais ir izvēlējies Rietumu konsultantus – kā norāda AP, J. Timošenko mediju konsultācijas sniedz uzņēmums AKPD, kuru dibinājis ASV prezidenta Baraka Obamas pašreizējais biroja vadītājs Deivids Akselrods (viņš pats uzņēmumā gan vairs nestrādā). Arī V. Janukovičs ir izvēlējies Rietumu speciālistu padomus – ar viņu sadarbojas Vašingtonas politiskais stratēģis Pols Manaforts, kurš 2008. gadā prezidenta vēlēšanu kampaņā palīdzēja ASV Republikāņu partijas kandidātam Džonam Makeinam.

Viens no savdabīgākajiem prezidenta amata kandidātiem ir Vasils Gumeņuks, politiķis no Rietumukrainas, kurš vēlēšanām reģistrējās pēc tam, kad savu uzvārdu bija nomainījis uz Protivsihs, kas nozīmē – pret visiem. Tādā veidā viņš cer savākt to vēlētāju balsis, kas iebilst pret visiem kandidātiem.