Lielbritānijas laikraksti sestdien pauž šoku par Tonija Blēra paziņojumu, ka viņš nenožēlo Irākas diktatora Sadama Huseina gāšanu, un norāda, ka tas liecina par bijušā premjerministra aklu pašpārliecinātību.
Tā vēsta portāls apollo.
Tomēr vienlaikus komentētāji izrāda arī zināmu cieņu Blēra pārliecinošajai stājai, atzīstos, ka būtu gandrīz neiespējami izspiest no viņa savas vainas atzīšanu par Lielbritānijas ievilkšanu Irākas karā.
Neskatoties uz nervozitāti, sākoties Irākas kara izmeklēšanas komisijas sēdei, kurā bija jāuzklausa Blēra liecība, ekspremjers drīz vien atguva savu kādreizējo pašpārliecinātību, un komisijas locekļiem nācās «klusējot uzklausīt priekšlasījumu par neokonservatīvismu neapdāvinātiem skolēniem», raksta avīze «Guardian».
Laikraksts norāda, ka Blēram tika dota iespēja izrādīt «pazemību», kad bijušajam valdības vadītājam uzdots jautājums, vai viņam ir ko nožēlot.
«Blērs to neizmantoja, sabojājot gandrīz nevainojamo sniegumu,» atzīst «Guardian» «Auditorijai, kurā, kā viņš zināja, atradās ģimenes, kas [Irākas karā] zaudējušas [piederīgos], tas bija par daudz. Zāle zaudēja paškontroli starpsaucienos un asarās.«
Savukārt «The Independent» raksta, ka Blērs savu uzstāšanos noslēdzis ar «dienas vienīgajiem nepārprotamajiem meliem. Viņam nav ko nožēlot. Tas nevar būt tiesa. Patiesi, pārāk daudz mirušo, lai nebūtu nekādas nožēlas.«
Ilgi gaidītās liecināšanas laikā Blērs paziņoja, ka uzņemas «atbildību par Sadama gāšanu, taču to nenožēlo».
Blēram atstājot zāli, no publikas galerijas, kur atradās arī Irākā kritušo 179 britu karavīru ģimenes locekļi, bija dzirdami izsaucieni: «Melis» un «Tu esi slepkava».
Lai gan kopš kara sākuma pagājuši jau gandrīz septiņi gadi un britu armija vardarbības plosīto valsti pametusi jau pirms sešiem mēnešiem, Blēra lēmums pievienoties ASV, 2003.gadā iebrūkot Irākā, joprojām tiek ļoti pretrunīgi vērtēts, un ārpus komisijas darba telpām bija pulcējušies vairāki simti protestētāju.
«The Times», kura pirmo lapaspusi rotā virsraksts: «Bez nožēlas, nelūdzot piedošanu, Blērs saka: «Es darītu to atkal»,» raksta, ka ekspremjera nostāja liecinot par pārliecību - «visi sliktie ļaudis ir vienā pusē».
«Viņš tic, ka universs vislabāk izprotams kā mūžīga cīņa starp labā un ļaunā spēkiem, tiem sacenšoties par virsroku,» norāda laikraksts.
«Vismaz Blēram «ļaunuma ass» nav tikai Bušisms,» atzīst «The Times».
Tomēr vairums komentētāju ir vienisprātis, ka Blērs spējis saglabāt sev tipisko pašpārliecinātību.
«Lai ko kāds domātu par Toniju Blēru, viņš ir teicams aktieris,» atzīst «Telegraph», piebilstot, ka pēc viņa noklaušināšanas maz bija tādu, kas uzzinājuši ko vairāk par to, kā Lielbritānija tika ievilkta Irākas karā.
«Viņš bija kaitinošs, perfekts un tik grūti satverams kā medūza, taču viņš vienmēr tāds bijis,» atzīmē «London Evening Standard».
Vienlaikus izskan kritika, kas vērsta pret izmeklēšanas komisiju, un daži komentētāji norāda, ka tās locekļu nepārliecinošie jautājumi ļāvuši Blēram noklaušināšanu pārņemt savā kontrolē.
«Gausā komiteja dejoja pēc viņa stabules,» norāda «Guardian», piebilstot, ka «vairums jautājumu bija šausmīgi».
Arī «The Times» komisiju vaino «izteikti kūtrā izvaicāšanā».