Čempionāts sākas ar spēli pret Kanādu un Kobas dzimšanas dienu

Latvijas hokeja valstsvienība šodien sāk dalību pasaules čempionātā, augstākajā divīzijā spēlējot jau deviņpadsmito gadu pēc kārtas.

Pirmajā čempionāta dienā mūsējos gaida īstas ugunskristības - spēle pret pasaules smagsvariem, Zviedrijas valstsvienību. Tiesa, īpaša šodien mūsu komandai būs vēl viena iemesla dēļ. Proti, šodien dzimšanas dienu svin viens no izlases spēlētājiem Koba Jass. (dzimis 1990. gada 1. maijā).

Izlasei beigusies "indiāņu virsaiša" Teda Nolana ēra un sācies kādreizējās komandas zvaigznes Aleksandra Beļavska laiks.

Beļavskis Latvijas izlases rindās spēlēja sešos pasaules čempionātos, kopumā valstsvienībā aizvadot 104 spēles, kurās guva 47 vārtus un veica 48 rezultatīvas piespēles. Zīmīgi, ka trenera statusā viņam pirmais nopietnais darbs bija tieši Latvijas izlasē, kad speciālists 2004.gada pasaules čempionātā bija zviedra Kurta Linstrēma palīgs, turklāt toreiz meistarsacīkstes Latvijas izlase aizvadīja tieši Prāgā un "O2" arēnā, kur sacentīsies arī šogad.

Pēc darba Latvijas izlasē Beļavskis trīs sezonas strādāja Zviedrijas komandā Umeo "Bjorkloven", kurā deviņas sezonas bija aizvadījis arī kā spēlētājs. Turpinājumā Beļavskis vadīja arī "Nykoping" komandu un kluba "MoDo" U-20 vecuma jauniešu komandu, kā arī īsu brīdi vadīja Permas vienību "Molot-Prikamje", kas spēlē Krievijas Augstākajā līgā (VHL). Tomēr tad Beļavskis uz diviem gadiem atgriezās Zviedrijā, kur strādāja valsts pēc spēka ceturtajā līgā, bet pirms pievienošanās Latvijas izlasei divas sezonas vadīja Krievijas Jaunatnes hokeja līgas (MHL) Baltkrievijas komandu Bobruiskas "Dinamo-Šiņņik".

Jau pirms Beļavska apstiprināšanas Lipmans pauda, ka speciālists ir ļoti inteliģents cilvēks, ko līdzcilvēki apstiprina arī tagad, izlases ārstam Jānim Kvēpam tieši inteliģenci nosaucot par pirmo, kas raksturo speciālistu.

Pirmā izlases sanākšana Beļavska vadībā notika novembrī. Turnīrā Norvēģijā sākotnēji tika pieveikta Dānija, bet pēc tam zaudēts mājiniekiem un Francijai. Jau šajos divos mačos izlasei sākās melnā līnija, kas turpinājās arī pārbaudes cīņās aprīlī - izlase septiņos mačos pēc kārtas nespēja gūt vairāk par vieniem vārtiem. Tomēr pēdējās divās pārbaudes spēlēs jau tika rādīts labāks sniegums un uzveikta Slovākija. Izlasē strādājošie cilvēki sākotnēji neveiksmīgo sniegumu skaidroja ar ļoti lielo fizisko slodzi, kas bija spēlētājiem, bet pirms čempionāta viņi nākot "ārā no sportiskās formas bedres".

Ja olimpiskajās spēlēs nekad nav problēmu ar optimālā sastāva savākšanu, izlases komplektēšana pirms šī gada pasaules čempionāta daudziem pesimistiem jau likusi runāt, ka šoreiz gan "beidzot" tiks zaudēta vieta augstākajā divīzijā. Salīdzinājumā ar Soču sastāvu Sandis Ozoliņš noslēdzis karjeru, Vitālijs Pavlovs un Ralfs Freibergs ir diskvalificēti, Kristers Gudļevskis un Ronalds Ķēniņš aizņemti klubos, bet astoņi spēlētāji nevar palīdzēt savainojumu dēļ.

Īpašu ažiotāžu izraisīja Mārtiņa Karsuma nespēlēšana, jo viņš pasaules čempionātā iepriekšējo reizi piedalījies 2010.gadā. Tomēr spēlētājam ir problēmas ar ceļiem, un viņam, visticamāk, līdz karjeras beigām katru pavasari būs jāveic ceļgalu tīrīšana.

Bez visām nebūšanām gandrīz katrā pasaules čempionātā ir arī kāds patīkams atklājums, un kā viens no tādiem šogad varētu kļūt Jānis Kalniņš. Viņš izlasē ir jau trešo pavasari, bet laukumā pārbaudes spēlēs devās otro gadu. Tomēr šogad viņam arī izdevies aizbraukt uz čempionātu, izkonkurējot pērn Nacionālās hokeja līgas (NHL) draftā izvēlēto Elvi Merzļikinu.

"Šogad jau jutos pārliecinātāks par saviem spēkiem. Vairs nebija nekādu pārsteigumu, visi spēlētāji izlasē zināmi," paudis Kalniņš, kurš ikdienā spēlē Ungārijā.

Kā pēdējie pirmdien no izlases tika atskaitīti aizsargi Jānis Andersons un Ēriks Ševčenko, kā arī uzbrucēji Roberts Lipsbergs un Roberts Jekimovs.

Sastāva nosaukšanas dienā izlasē bija pat septiņi debitanti. Tomēr trešdien, komandai aizvadot pirmo treniņu Prāgā, pirkstu salauza viens no debitantiem aizsargs Renārs Demiters, kurš pēdējās sezonas spēlēja Kazahstānā. Līdz ar to čempionāts viņam beidzās, nemaz nesākoties. Viņa vietā uz valstsvienību izsaukts Andersons.

Debiju pasaules čempionātā piedzīvos 32 gadus vecais aizsargs Maksims Širokovs, kurš pēdējās sezonas pavadījis Šveices pēc spēka otrajā līgā (NLB). Tāpat debiju valstsvienības rindās piedzīvos arī 23 gadus vecais vārtsargs Jānis Kalniņš, kurš ļoti atzīstami sevi pierādīja pārbaudes spēlēs pirms pasaules čempionāta.

Latvijas izlases rindās tāpat debitēs 19 gadus vecais uzbrucējs Rodrigo Ābols, kurš šosezon debitēja arī Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas komandas Rīgas "Dinamo" rindās.

Tāpat izlases rindās iekļauts viens no šīs sezonas Kvebekas Junioru hokeja līgas (QMJHL) rezultatīvākajiem spēlētājiem uzbrucējs Ņikita Jevpalovs. Valstsvienības rindās debiju pasaules čempionātā piedzīvos arī uzbrucēji Lauris Bajaruns un Gunārs Skvorcovs, kurš iepriekš no kandidātu loka bija izsvītrots. Tiesa, izlases vadība nolēma, ka Skvorcovam treniņos netika dots gana daudz iespēju sevi apliecināt, tāpēc viņš ar valstsvienību nodarbības atsāka no jauna un beigās tika uz čempionātu.

Šobrīd izlases rīcībā ir 26 spēlētāji, turklāt vienība joprojām saglabā cerības arī uz Ziemeļamerikā esošo vārtsargu Kristeru Gudļevski, kuram noslēgusies sezona Amerikas Hokeja līgā (AHL). Tikmēr kļuvis skaidrs, ka komandai nepievienosies Nacionālās hokeja līgas (NHL) komandas Vankūveras "Canucks" uzbrucējs Ronalds Ķēniņš, kurš iedzīvojies ceļgala savainojumā.

Turnīram nedrīkst pieteikt vairāk par 25 spēlētājiem. Paredzams, ka ne ātrāk par čempionāta otro pusi izlasei varēs palīdzēt Miks Indrašis, kurš pašlaik turpina atlabt no traumas.

Latvijas izlase uz pasaules čempionātu dosies ar trim vārtsargiem - Ervīnu Muštukovu (Olborgas "Pirates", Dānija), Edgaru Masaļski ("Ambri-Piotta", Šveice) un Jāni Kalniņu (Dunaūjvārošas "Acelbikak", Ungārija).

Izlases sastāvā iekļauti aizsargi Kristaps Sotnieks, Oskars Cibuļskis, Krišjānis Rēdlihs, Aleksandrs Jerofejevs (visi - Rīgas "Dinamo"), Māris Jass (Znojmo "Orli", Čehija), Maksims Širokovs (Martiņī "Red Ice", Šveice), Guntis Galviņš (Bolcāno "Foxes", Itālija) un Toms Andersons (Trenčīnas "Dukla", Slovākija).

Tāpat valstsvienības rindās iekļauti uzbrucēji Rodrigo Ābols ("Rīga"), Andris Džeriņš, Mārtiņš Cipulis, Roberts Bukarts, Lauris Dārziņš, Miķelis Rēdlihs, Kaspars Saulietis, Gunārs Skvorcovs, Miks Indrašis (visi - Rīgas "Dinamo"), Koba Jass (Liberecas "Bili Tygri", Čehija), Lauris Bajaruns (Hersholmas "Rungsted", Dānija), Jānis Sprukts ("Fribourg-Gotteron", Šveice), Armands Bērziņš (Bruniko "Val Pusteria", Itālija), Kaspars Daugaviņš (Maskavas "Dinamo", Krievija) un Ņikita Jevpalovs (Blēnvilas-Buābriānas "Armada", Kanāda).

Pasaules čempionāts Latvijas izlasei sāksies ar trim ļoti smagiem pārbaudījumiem - spēlēm pret Kanādu, Čehiju un Zviedriju. Ceturtajā mačā Latvija spēkosies ar Šveici, bet pēc tam pretim stāsies "mūsu līmeņa" komandas Vācija, Austrija un Francija.

Turnīrā startējošās 16 komandas sadalītas divās grupās, pa astoņām vienībām katrā, kas katrai izlasei apakšgrupas sacensībās garantē septiņas spēles. Pēc viena apļa grupu spēlēm, kas ilgs no 1. līdz 12.maijam, katras apakšgrupas četras labākās komandas ceturtdaļfinālā turpinās cīņu par medaļām, bet turnīra divas vājākās komandas būs spiestas pamest augstāko divīziju. Viņu vietā nākamajā gadā nāks Kazahstāna un Ungārija, kas augstākajā divīzijā atgriezīsies pēc septiņu gadu pārtraukuma.

Latvijas izlase pasaules čempionātā spēlēs Prāgā, kur tiks aizvadītas arī izšķirošās cīņas, bet otra apakšgrupa spēkosies Ostravā.

Jau pēc šī gada pasaules čempionāta kļūs zināmas astoņas komandas, kas kvalificēsies Phjončhanas olimpiskajām spēlēm. Tā kā Latvija pašlaik pasaules rangā ieņem devīto vietu, lai izvairītos no olimpiskās atlases, nepieciešams meistarsacīkstēs būt četras vietas augstāk par Slovākiju vai piecas vietas virs Šveices.

Tā kā nākamgad pasaules čempionāts norisināsies Krievijā, šī valstsvienība šajā pasaules čempionātā nevar atstāt spēcīgāko izlašu kompāniju, lai gan, vērtējot pašreizējo pasaules čempionu spēku, maz ticams, ka šī komanda varētu cīnīties pa palikšanu elitē, kaut zaudējusi pēdējās piecās pārbaudes spēlēs. Krievijas izlasi turpina trenēt Oļegs Znaroks un Harijs Vītoliņš, kuri būs vienīgie publiskie Latvijas pārstāvji sacensībās ārpus dzimtās izlases, jo starp tiesnešiem šogad atkal nebūs neviena Latvijas speciālista.

Latvijas izlase netiek uzlūkota kā favorīte arī šajā čempionātā - bukmeikeru kantoris "viensviens.lv" prognozē, ka Latvija apakšgrupā uzvarēs "vienā vai divos" mačos, paliekot sestajā vai septītajā vietā, bet par turnīra galveno favorīti tiek nosaukta Krievija, kurai lielākā konkurente būs Kanāda. Arī "Optibet" un "Olybet" bukmeikeri par galvenajiem pasaules čempionāta favorītiem uzskata Krieviju un Kanādu, bet Latvijas izlasei turnīra noslēgumā dod desmito vietu.

Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase piedalījās 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā, bet pēdējos piecos čempionātos labākais sasniegums ir desmitā vieta, kas iegūta 2012.gadā.

Pasaules čempionātu vēsturē zelta medaļām bagātākā ir Krievijas izlase (iepriekš - PSRS), kas medaļas kaklā kārusi 43 reizes - 27 zelta, deviņas sudraba un septiņas bronzas. Hokeja dzimtenes Kanādas pārstāvji iekrājuši 46 medaļas (24 zelta, 13 sudraba un deviņas bronzas), bet trešajā vietā ar 46 godalgām atrodas Čehija (agrāk - Čehoslovākija), kas izcīnījusi 12 zelta, 13 bronzas un 21 bronzas medaļu.

Pērn pasaules čempionāta finālā Krievijas izlase Vītoliņa vadībā, jo Znaroks uz rezervistu soliņa neatradās diskvalifikācijas dēļ, ar 5:2 pieveica Somiju, bet pie bronzas tika Zviedrija, kas pēdējos sešos gados pie godalgām tikusi piecas reizes.

Kopš 1993.gada, kad PSRS un Čehoslovākijas vairs nebija uz pasaules kartes, līdz pat 2013.gadam pie medaļām pasaules čempionātos tikušas tikai septiņas valstis - Kanāda, ASV, Krievija, Zviedrija, Somija, Čehija un Slovākija -, taču tad šo kārtību izjauca Šveice. Savukārt vēl šo abu lielvalstu ērā pie medaļām kāda no izlasēm ārpus vadošā septītnieka pēdējo reizi tika vien tālajā 1953.gadā.