Minskā ar Rietumu līderu starpniecību pamāktā vienošanās par ugunspārtraukšanu Ukrainas austrumos, visticamāk, izjuks, intervijā britu raidorganizācijas BBC krievu redakcijai sacīja Doņeckas teroristu līderis Aleksandrs Zaharčenko.
Minskas līgumiem ir jēga vienīgi tad, ja Kijeva atzīst teroristu pasludināto "republiku", viņš piebilda.
Zaharčenko arī solīja, ka viņa vadītās "republikas" robežas ar laiku tiks būtiski paplašinātas ar teritorijām, kuras šobrīd kontrolē Ukrainas armija.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Kā janvāra beigās ANO Drošības padomes sēdē apliecināja Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs, Ukrainas austrumos atrodas 12 000 Krievijas karavīru.
Ukrainas, Francijas, Vācijas un Krievijas līderi 12.februārī sarunās Minskā vienojās par karaspēka un smagās tehnikas atvilkšanu, kā arī par uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos, sākot no 14.februāra pusnakts.
Ignorējot pamiera vienošanos, Krievijas algotņi un karavīri uzbruka stratēģiski svarīgajai Debaļcevei, bet šobrīd Krievijas bruņotie spēki tiek koncentrēti pie Mariupoles.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.