Lavrovs noliedz Krievijas armijas klātbūtni Ukrainā
Šodien, 8. novembrī, pirms Pekinā notiekošajām pārrunām ar ASV Valsts sekretāru Džonu Keriju,Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs noliedzis izskanējušo informāciju par Krievijas karavīru nosūtīšanu uz Austrumukrainu, vēsta Interfakss.
Lavrovs, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, norādīja, ka oficiālā ASV Valsts departamenta preses sekretāre Džena Psaki nav varējusi apstiprināt Krievijas karaspēka klātbūtni Ukrainā.
"Krievija arī neņem tiešu dalību ugunspārtraukšanas līguma izpildē. Svarīgi ir izpildīt Minskā noslēgtās vienošanās un es aicinu Ukrainas valdību un separātistus nospraust sadalošās līnijas," teica Lavrovs.
4. novembrī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka pēdējā laikā novērota Krievijas armijas spēku tuvošanās Ukrainas robežai.
Vakar,7. novembrī, aģentūra UNIAN ziņoja, ka Ukrainas teritorijā no Krievijas iebraukusi kara tehnikas kolonna, kurā ir 32 tanki un 30 kravas automašīnas.
Kravas automašīnās vesta munīcija un kaujinieki, paziņojis Ukrainas militārais pārstāvis.
Tikmēr kaujinieki turpina koncentrēt spēkus trīs virzienos - Debaļceves, Mariupoles un Luhanskas, ziņo uz Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes runasvīrs Andrijs Lisenko.
Savukārt Krievijas aizsardzības ministrija nosaukusi šos paziņojumus par nepierādāmiem.
Jau ziņots, ka Eiropas Savienības (ES) 28 dalībvalstu ārlietu ministri sanāksmē 17.novembrī izskatīs ES sankcijas pret Krieviju, otrdien paziņoja ES augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni.
"Sankciju izvērtēšana turpinās. Situācijas novērtēšana ir tas, kas mūs virza uz sankciju pastiprināšanu, sankciju atcelšanu, sankciju ierobežošanu," teica Mogerīnī.
Viņa atgādināja, ka ES nostāja ir iepriekšējā - sankcijas pret Krieviju nevar būt pašmērķis, bet gan tikai instruments spiediena izdarīšanai, lai tiktu meklēts konflikta mierīgs atrisinājums.
Mogerīni arī norādīja, ka situācijai Ukrainā ir jābūt galvenajam jautājumam ES un NATO dienaskārtībā. "Šodien galvenajai diskusiju tēmai ir jābūt Ukrainai, kā nodrošināt konflikta risināšanas ceļu meklēšanu," pēc tikšanās Briselē ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu pavēstīja Mogerīni.
Viņa piebilda, ka šobrīd galvenā problēma Ukrainā ir miera dialoga izjukšanas iespēja. "Tas ir galvenais risks, ka mēs aizveram iespēju logu dialogam Ukrainas iekšienē un dialogam ar Krieviju," sacīja Mogerīni.