Putins noliedz runas par spiegošanas centra atvēršanu Kubā
Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien noliedzis medijos parādījušās ziņas, ka Krievija Kubā gatavojas no jauna atvērt izlūkošanas bāzi, no kuras Padomju Savienība savulaik izspiegoja ASV.
Krievijas laikraksts "Kommersant", atsaucoties uz vairākiem oficiāliem avotiem, trešdien ziņoja, ka Maskava un Havana Putina vizītes gaitā pagājušajā nedēļā panākušas principiālu vienošanos par Lurdesas bāzes atvēršanu.
Tomēr Putins tagad šo informāciju noliedz.
"Tā nav patiesība, mēs neesam runājuši par šo jautājumu," žurnālistiem Brazīlijā sacīja Putins.
"Atbilstoši līgumam ar mūsu kubiešu draugiem mēs mūsu centru slēdzām. Mums nav plānu atsākt tā darbu," viņš sacīja.
Putins slēdza Lurdesas izlūkošanas bāzi 2001.gadā, lai ietaupītu naudu un uzlabotu attiecības ar ASV.
Tomēr pēdējā laikā Ukrainas krīzes dēļ Krievijas attiecības ar Rietumiem ir pasliktinājušās un Maskava izrādījusi pastiprinātu interesi par Latīņameriku.
Lurdesas bāze tika izveidota 1964.gadā pēc Kubas raķešu krīzes, lai izspiegotu ASV. Atrodoties tikai 250 kilometrus no ASV krasta, Lurdesas bāze bija Padomju Savienības lielākais slepenais militārais priekšpostenis ārvalstīs. Tajā strādāja aptuveni 3000 darbinieku.
Lurdesas bāzē tika pārtverti radio signāli, tostarp no zemūdenēm un kuģiem, un izspiegota satelītu komunikācija.
Krievija par bāzes izmantošanu maksāja Kubai 200 miljonus dolāru gadā.
Bijušais Krievijas ārējā izlūkdienesta vadītājs Vjačeslavs Trubņikovs "Kommersant" pauda viedokli, ka bāzes darbības atjaunošana stiprinātu Krievijas starptautiskās pozīcijas.
"Lurdesa deva Padomju Savienībai acis visā rietumu puslodē. Krievijai, kas cīnās par savām likumīgajām tiesībām un vietu starptautiskajā kopienā, tas būtu ne mazāk vērtīgi kā PSRS," norādīja Trubņikovs.
Putina vizītes laikā Kubā pagājušajā nedēļā tika noslēgtas arī vairākas citas vienošanās, tostarp parakstīti divpusēji līgumi par Krievijas līdzdalību komunistu pārvaldītās salas piekrastes naftas iegulu izpētē, par starptautiskā aviotransporta mezgla izveidi Kubā un par divu Kubas termoelektrostaciju būves finansējumu.
Vēl pirms Putina Latīņamerikas vizītes Maskava norakstīja 90% no 30 miljardu ASV dolāru lielā Kubas parāda, kas izveidojies vēl PSRS laikā, kad Karību salas komunistiskā režīma ekonomika atradās pilnīgā atkarībā no toreizējās totalitārās impērijas.