Ukrainas valdība un opozīcija vienojas par diskriminējošo likumu atcelšanu

Pēc pirmdien 27. janvāra vakarā notikušajām Ukrainas valdības un opozīcijas diskusijām puses vienojušās par 16. janvārī pieņemto likumu, kas diskriminē pilsoņu brīvību atcelšanu, vēsta Ukrainas mediji.

Opozīcijas līderi  Vitālijs Kļičko, Oļegs Tjagņiboks un Arsēnijs Jaceņuks pirmdien tiekoties ar prezidentu vienojās balsot par "Amnestijas likumu". Abu pušu diskusijas ilga četras stundas.

Kā medijiem stāstījusi Ukrainas tieslietu ministre Jeļena Lukaša: "Amnestija stāsies spēkā tikai, tad ja tiks atbrīvota ne tikai protestētāju ieņemtā Tieslietu ministrijas ēka, bet arī visas citas ieņemtās ēkas un arī ceļi. Pretējā gadījumā, tie kuri veikuši pārkāpumus amnestēti netiks."

 "Tie likumi, pret kuriem nav iebildumu 28. janvārī tiks apstiprināti Ukrainas parlamenta (Radas) ārkārtas sēdē," teica Lukaša.

Sēdē tiks skatīts arī jautājums par valdības atbildību par pēdējiem notikumiem Ukrainā. Gadījumā, ja Rada izteiks neuzticību premjerministra Nikolaja Azarova vadītajai valdībai, tai būs jāatkāpjas.

"Sarunas abas puses turpinās," piebilda Lukaša.

Jāatgādina, ka 16.janvārī pieņemtie likumu grozījumi aizliedz sabiedriskās vietās bez atļaujas celt teltis un skatuves, kā arī izmantot skaņu pastiprinošas ierīces. Par likuma neievērošanu draud naudassods vai apcietinājums. Vēl likumi paredz ar gadu ilgiem labošanas darbiem sodīt personas par neslavas celšanu amatpersonām. Tāpat aizliegtas akcijas, kur iesaistītas par piecām automašīnām garākas autokolonnas. 

Jau ziņots, ka 25. janvārī notika Ukrainas opozīcijas līderu un Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča diskusija, kurā prezidents piedāvāja atlaist esošo valdību un par jaunās vadītājiem iecelt opozīcijas partiju līderus.

Janukovičs piedāvāja ministru prezidenta amatu vienam no opozīcijas līderiem partijas "Batkivščina" vadītājam Arsēnijam Jaceņukam, bet vicepremjera amatu partijas "UDAR" līderim Vitālijam Kļičko. Jaceņuka piekrišanas gadījumā Janukovičs solīja atlaist Ukrainas valdību.

Kā, pēc tikšanās ar Ukrainas prezidentu, protestējošajiem Neatkarības laukumā sestdienas vakarā teica opozīcijas līderi - partijas "Batkivščina" vadītājs Arsēnijs Jaceņuks, partijas "UDAR" līderis Vitālijs Kļičko un partijas "Svoboda" līderis Oļegs Tagņiboks, opozīcija piedāvājumam nepiekrīt un aicina turpināt protestus, kuru galvenais mērķis ir panākt prezidenta ārkārtas vēlēšanas.

Ukrainas mediji pirmdien, atsaucoties uz informatoru valdībā ziņo, ka Ukrainas valdība seškārtīgi palielinājusi specvienību "Berkut" un "Grifon" skaitu, vienlaikus arī palielinot to pilnvaras. Šāds lēmums it kā ticis pieņemts pimdien slēgtā Ukrainas valdības sēdē.

Abu specvienību skaits tagad sasniedzis 30000 cilvēku. Pēc mediju ziņām, specvienībā "Berkut" līdz šim dien 4000 un "Grifon" 1000 darbinieku.

Valdība arī nolēmusi  ierobežot pārvietošanos pa 30 Kijevas ielām, piešķirt līdzekļus specdienestu aprīkojumam un legalizēt tautas vienības, kuras nodrošinātu sabiedrisko kārtību.

Pirmdienas vakarā kļuva zināms, ka  uz Ukrainu  dosies Eiropas Savienības (ES) augstā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone.

Sākotnēji bija paredzēts, ka Eštone uz Kijevu dosies tikai nedēļas nogalē, tomēr tagad nolemts vizīti centienos sekmēt konfrontācijas mazināšanos Ukrainā īstenot agrāk.

Kijevā Eštone tiksies ar Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču, kā arī opozīcijas līderiem, sacīja Eštones preses sekretāre Maija Kočijančiča.

Eštone ir "ļoti noraizējusies" par situāciju Ukrainā, aicinājusi "abas puses mazināt spriedzi", kā arī apturēt vardarbību.

Viņa arī paudusi satraukumu par ziņām, ka Ukrainas valdība varētu izsludināt ārkārtas stāvokli, un aicinājusi parlamentu, kad tas otrdien Kijevā būs sapulcējies uz sēdi, atcelt strīdīgus vērtējumus izsaukušos likumus par protestiem.

"Vienīgais atrisinājums šai krīzei ir politisks," uzsvēra Eštone.

Krīze Ukrainā aizsākās novembrī, kad Janukovičs atteicās no asociācijas līguma parakstīšanas ar ES.

Tūkstošiem cilvēku iesaistījušies protestos pret valdību, Kijevā saslējuši barikādes un izveidojuši protesta nometnes.

Jauna krīzes eskalācija aizsākās 19.janvārī, kad Kijevas centrā izraisījās iepriekš nepieredzēti vardarbīgas sadursmes protestētāju un miliču starpā. Pēdējo dienu sadursmēs dzīvību zaudējuši četri aktīvisti.

Svarīgākais