Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs ir mēģinājis sēdēt uz diviem krēsliem: gan veidot attiecības ar Eiropas Savienību (ES), gan nesadusmot Krieviju. Viņa plāns izlīkumot starp abām nometnēm gada beigās izraisīja opozīcijas un lielas sabiedrības daļas neapmierinātību.
Prasa vairāk labumu
Saskaroties ar Ukrainas protestu masveidīgumu, V. Janukovičs mēģināja situāciju labot un lika saprast, ka ir gatavs dažiem kompromisiem. Viņš apņēmās atbrīvot par protestēšanu aizturētos cilvēkus. Viņš lika no amata pienākumu pildīšanas atcelt Kijevas mēru un Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretāra vietnieku, kuri varētu būt vainojami vardarbībā pret protestētājiem. Prezidents arī rīkoja tikšanos ar trim saviem priekšgājējiem prezidenta amatā, lai apspriestu situāciju. Sarunā, kas tika pārraidīta televīzijā, V. Janukovičs uzsvēra, ka pavasarī asociācijas līgumu ar ES varētu parakstīt, taču tikai gadījumā, ja Brisele nodrošinās labāku finansiālo piedāvājumu. «Mēs vēlamies noteikumus, kuri ir Ukrainas, Ukrainas ražotāju un iedzīvotāju interesēs,» sacīja prezidents. «Ja mēs sapratīsimies un kompromisi tiks sasniegti, līgums tiks parakstīts.»
To, ka V. Janukovičs ideju par ciešāku attiecību veidošanu ar Eiropu nav atmetis, šomēnes apliecināja arī ES ārlietu koordinatore Katrīna Eštone, kura Kijevā tikās gan ar protestētājiem, gan opozīciju, gan V. Janukoviču. Tiesa, vēlāk arī pati K. Eštone atzina, ka Ukrainas prezidenta sacītais vēl nenozīmē, ka vārdiem sekos arī darbi.
Eiropa nervozē
Eiropai šajā laikā ir nācies saprast, cik konkurētnespējīgs ir bijis tās līdzšinējais piedāvājums salīdzinājumā ar to, kā uz Ukrainu iedarbojas Krievija. Ukrainai pašlaik ir ekonomiski grūts laiks, un līdz nākamā gada martam tai jāsaņem ārvalstu aizdevums, pretējā gadījumā valsts nespēs pildīt savas finanšu saistības. Krievija Ukrainai piesolījusi gan lētāku gāzi, gan naudas aizdevumu. Savukārt, ja Ukraina Krieviju sadusmo, tā var noteikt sankcijas – tai skaitā bloķēt Ukrainas ražojumu importu un pārtraukt gāzes piegādi. Turpretim Brisele vēlas, lai Ukraina atver savu tirgu Eiropas precēm; tā grib redzēt plašas valsts pārvaldes reformas, turklāt vēl pieprasa atbrīvot notiesāto bijušo premjerministri Jūliju Timošenko. Kad likmes kļuva augstākas, Brisele Ukrainai piesolīja plašākas iespējas piekļūt saviem fondu līdzekļiem un arī atbalstu Kijevas sarunās ar Starptautisko Valūtas fondu par aizdevumu. Taču līdz ar šiem piedāvājumiem ir nākušas klāt arī jaunas Briseles prasības: vienoties ar opozīciju un atrisināt valsti pārņēmušo politisko krīzi, kā arī sodīt iekšlietu struktūru darbiniekus, kuri ir atbildīgi par vardarbību pret civiliedzīvotājiem protestu laikā.
Tomēr drīz pēc tam ES paplašināšanās komisārs Štefans Fīle paziņoja, ka turpmākas diskusijas par sadarbību ar Ukrainu ir iespējamas tikai tad, ja Ukrainas valdība skaidri apliecina savu gatavību parakstīt asociācijas līgumu. Savu nostāju viņš skaidroja ar pārliecību, ka vienošanās ar V. Janukoviču un viņa pašreizējo valdību nav iespējama. Pēc viņa izteikumiem, plaisa starp Ukrainas prezidenta un viņa valdības vārdiem un darbiem saistībā ar asociācijas līgumu kļūstot aizvien lielāka. Šis paziņojums, ko komisārs izplatīja savā Twitter vietnē, gan izsauca citu Eiropas amatpersonu kritiku, jo oficiāli lēmums par sarunu pārtraukšanu nav pieņemts. EUObserver norāda, ka komisāram nebija izturējuši nervi, jo ap to laiku, kad viņam Briselē bija sarunas ar Ukrainas premjerministra vietnieku Sergiju Arbuzovu,
V. Janukovičs Kijevā draudēja tiesāt amatpersonas, kuru vadībā tika izstrādāts sākotnējais ES asociācijas līguma variants. Ukrainas prezidents stāstīja, ka šīs amatpersonas ir rīkojušās pret valsts nacionālajām interesēm.
Citu sistēmu
Masu protesti, kas Ukrainā sākās pēc tam, kad valdība novembrī pirmo reizi atteicās no asociācijas līguma ar ES, atgādina par Oranžās revolūcijas notikumiem pirms deviņiem gadiem. Taču šā gada protesti vairākos aspektos no to dienu akcijām atšķiras. Viena no tādām iezīmēm ir dalībnieku plaši lietotās gāzmaskas un ķiveres. Lai gan opozīcijas rīkotie pasākumi lielākoties ir mierīgi, notika arī asiņainas sadursmes ar miliciju. Oranžās revolūcijas romantisko noskaņojumu ir nomainījusi skarbāka realitāte.
Vēl kāda iezīme ir tas, cik dažādu uzskatu pārstāvji opozīcijā ir apvienojušies. Politiskajiem spēkiem šis ir jautājums gan par tuvināšanos Eiropai, gan par iespēju stiprināt savas pozīcijas pašmāju politikā. Šā gada protestos piedalās liberāli konservatīvā Jūlijas Timošenko vadītā partija Batkivščina (Tēvzeme), boksera Vitālija Kļičko vadītā liberālā partija UDAR jeb Ukrainas demokrātiskā reformu alianse un ultranacionālistu partija Svoboda (Brīvība). Neviena no tām protestētāju nedalītu atbalstu nebauda, norāda BBC. Arī tā ir atšķirība no 2004. gada, kad opozīcijas līdera Viktora Juščenko vārds bija protestētāju saukļos.
Tas, ka cilvēki Neatkarības laukumā un citviet šogad pulcējas drīzāk idejas, nevis politisko līderu dēļ, ļauj šos protestus interpretēt kā pasākumu, kas notiek pateicoties tieši pilsoņiem, nevis politiķiem. Oranžās revolūcijas izčākstēšana, šķiet, ir atgādinājusi, ka tikai ar valdības nomaiņu problēmas atrisināt nevar. «Kaut kas ir mainījies, un mainījies uz labo pusi,» uzrunā sanākušajiem Neatkarības laukumā sacīja kādreizējās Oranžās koalīcijas iekšlietu ministrs Jurijs Lucenko. Pēc V. Janukoviča nākšanas pie varas viņš tika notiesāts par pilnvaru pārsniegšanu, un rietumvalstīs šī prāva tika uzskatīta par politisku izrēķināšanos. «Jūs esat kaut ko sapratuši: ir jāmaina nevis prezidents, bet gan visa sistēma.