Viens no jautājumiem, kas šobrīd visaktīvāk tiek apspriests Eiropas parlamentā, ir tālākā Ukrainas izvēle starp attiecībām ar Krieviju vai ar Eiropas Savienību.
Kā zināms Ukrainas un Eiropas Savienības (ES) asociācijas līgums, ko tika plānots akceptēt Viļņā notikušajā Austrumu partnerības samitā, tā arī palika neparakstīts. Pēc ilgām pārdomām Ukraina tomēr bija spiesta atteikties no sadarbības ar Eiropu, jo Krievija gan tiešā, gan netiešā veidā piedraudēja Ukrainai ar ekonomiskajām un arī politiskajām sakncijām.
Eiropas parlamenta deputāte Inese Vaidere nra.lv norāda, ka Ukraina šobrīd ir nonākusi divu izvēļu priekšā. Īslaicīgās izvēles skar vēlmi nodrošināt saviem iedzīvotājiem lētu gāzes piegādi, darba vietas un pieeju Krievijas tirgum. Savukārt ilglaicīgā izvēle skar kvalitatīvi jaunu politisko kursu, demokrātiju un daudz lielāku attīstības potenciālu. "Kas Latvija tagad būtu, ja savulaik nepievienotos Eiropas Savienībai? Nožēlojama Krievijas nomale. Latvija lieliski zina un atcerās, ka, atsakoties no draudzības ar Krieviju, tūlītējās grūtības ir lielas. Taču mūsu pieredze liecina, ka ar laiku dzīve uzlabojas un valsts sāk attīstīties nesalīdzināmi straujāk. Domāju, ka ar laiku Ukrainas valdībai tomēr būs jāieklausās savu iedzīvotāju viedoklī, jo jau šobrīd vairāk kā 65% vēlētos Ukrainas iestāšanos Eiropas Savienībā," bija pārliecināta I. Vaidere.
Politiķe arī akcentēja, ka, līdzīgi kā Krievija ir izdarījusi spiedienu uz Ukrainu, tāpat arī Eiropas Savienība var iedarbināt virkni Krievijai netīkamu instrumentu, lai mazinātu Austrumu lielvaras ietekmi uz Ukrainu. "Krievijai noieta tirgi ir tikpat nepieciešami kā šiem noieta tirgiem - Krievijas gāze. Tāpat Krievijai ļoti netīkami varētu būt vīzu ierobežojumi," akcentēja politiķe.