Izejvielu nepieejamība Eiropas autoražotājos izraisa paniku
Donalda Trampa tirdzniecības karš pret Ķīnu ir nesis negaidītu upuri: Eiropas autobūves nozari, vēsta izdevums “Politico”. Vašingtonas un Pekinas savstarpējā atriebība ir pamudinājusi Ķīnu apturēt svarīgu izejvielu eksportu.
Tas piespiež dažas ražošanas līnijas Eiropā slēgt, jo tām beidzas retzemju minerāli, ko izmanto visur, sākot no bremzēm līdz stūres pastiprinātājam elektriskajos un tradicionālajos iekšdedzes dzinēju transportlīdzekļos. Tos izmanto arī daudzās citās nozarēs, tostarp aizsardzībā.
Piegādes ķēdes ir tukšas, un risks ievērojami pieaug ar katru dienu, ar katru stundu," sacīja Matiass Cinks, Vācijas auto piegādātāja “Schaeffler” izpilddirektors.
Aprīlī Pekina noteica septiņu retzemju minerālu eksporta kontroli. Lai gan šis solis bija atbilde uz ASV prezidenta noteiktajiem tarifiem, kontrole attiecas uz visām valstīm un prasa, lai uzņēmumi katram sūtījumam pieprasītu licenci.
Katra pieteikuma apstrāde aizņem mēnesi vai ilgāk, piespiežot lielākus uzņēmumus, piemēram, “Schaeffler”, minerālusus uz Eiropu un citiem tirgiem sūtīt ar gaisa transportu, nevis gaidīt četras līdz sešas nedēļas, kamēr ieradīsies konteinerkuģis.
Taču tas rada ievērojamas izmaksas — pēc Zinka aplēsēm, kas ir pieckāršs pieaugums —, un šī ir iespēja, kas izslēdz mazos un vidējos piegādātājus. Pieteikumiem ir nepieciešams arī nesamērīgi daudz dokumentu no uzņēmumiem, tostarp patentēta informācija.
"Mums Ķīnā ir ļoti spēcīga operācija, bet pat mums tas ir nepieredzēts dokumentācijas darbs," sacīja Zinks.
Tomēr Ķīnai nebija jāievieš eksporta kontrole visās valstīs, un tā varēja ierobežot pasākumu vienā valstī, kā Pekina to izdarīja 2010. gadā, kad teritoriālā strīda dēļ tā pārtrauca visu retzemju minerālu eksportu uz Japānu.
Ieejot globālā mērogā, tā apzināti bija vērsta uz Eiropu, sacīja Džuliana Bušo, domnīcas “Rhodium Group” vecākā analītiķe.
Bušo sacīja, ka tās ietekmes efekts un atriebība pret ES par dažādajām tirdzniecības izmeklēšanām, piemēram, par Ķīnā ražotajiem elektrotransportlīdzekļiem, noveda pie jauniem muitas nodokļiem līdz pat 35 procentiem un tirgus piekļuves ierobežojumiem, piemēram, medicīnas ierīču ražotājiem.
Šie strīdi nebeigsies tik drīz, jo īpaši pirms ES un Ķīnas samita jūlijā, kurā, domājams, Pekina spiedīs Briseli panākt vienošanos. Šie materiāli tiek izmantoti arī aizsardzības produktos, un Pekina savu aizliegumu pamato ar to, ka tai ir jāaizsargā sava nacionālā drošība.
Eksporta kontroles pasākumi ir paredzēti, lai atturētu Briseli no pielabināšanās Trampa administrācijai laikā, kad ES cenšas panākt vienošanos pēc tam, kad nepastāvīgais prezidents noteica blokam 50 procentu tarifus.
"Šis ir Ķīnas veids, kā radīt spiedienu, lai izvairītos no jebkādas saskaņošanas ar ASV," sacīja Bušāra. "Tas ir diezgan spēcīgs instruments, kas ir izraisījis lielas bažas Eiropā."
