Lai risinātu situāciju saistībā ar jauniešu bezdarbu Eiropas Savienībā (ES), Eiropas Komisija (EK) izstrādājusi rekomendāciju dalībvalstīm ieviest garantijas jauniešiem, trešdien seminārā Briselē žurnālistiem stāstīja EK Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta programmas vadītāja Kristīne Krivmane.
Jēdziens "garantija jauniešiem" nozīmē, ka jauniešiem četru mēnešu laikā pēc kļūšanas par bezdarbnieku vai formālās izglītības beigšanas būtu jāsaņem kvalitatīvu darba, turpinātas izglītības, mācekļa prakses vai stažēšanās piedāvājumu. Turpinātas izglītības piedāvājums varētu ietvert arī kvalitatīvas apmācību programmas, kuras pabeidzot tiek iegūta atzīta profesionālā kvalifikācija.
EK iesaka, ka, veidojot shēmu jauniešu garantijai, dalībvalstīm būtu jāņem vērā visaptveroši faktori, piemēram, tas, ka jaunieši nav viendabīga grupa, kas saskaras ar līdzīgu sociālo vidi, kā arī jāievēro savstarpēju pienākumu principi un vajadzība novērst neaktivitātes ciklu risku.
Lai jaunietim sniegtu garantiju, EK izteikusi ieteikumu, ka viņam vispirms vajadzētu reģistrēties nodarbinātības dienestā. Savukārt attiecībā uz tiem nenodarbinātajiem jauniešiem, kuri nav reģistrēti nodarbinātības dienestā, dalībvalstīm būtu jānosaka atbilstīgs sākumpunkts, no kura garantiju jauniešiem sniedz tajā pašā četru mēnešu laikposmā.
Lai īstenotu šo programmu, dalībvalstīm būtu optimāli jāizmanto kohēzijas politikas finansēšanas instrumenti turpmākajā 2014.-2020.gada laikposmā, turklāt valstīm ir iespēja izmantot Eiropas Sociālo fondu.
Garantija jauniešiem veicinātu triju stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanu, proti, ka 75% iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 64 gadiem vajadzētu būt nodarbinātiem, ka izglītības priekšlaicīgas izbeigšanas rādītājam vajadzētu būt zemākam par 10 % un ka no nabadzības un sociālās atstumtības būtu jāatbrīvo vismaz 20 miljoni cilvēku.
EK uzsver, ka jaunieši ir neaizsargāti, jo viņi atrodas dzīves pārejas posmā, kā arī viņiem trūkst darba pieredzes, dažkārt viņi nav ieguvuši pietiekamu izglītību vai apmācību un bieži vien viņiem ir ierobežota sociālā aizsardzība.
ES ir 7,5 miljoni nenodarbinātu jauniešu, kas atbilst 12,9 % Eiropas jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Daudziem ir tikai pamatskolas izglītība, viņi ir priekšlaicīgi beiguši mācības un apmācību. Turklāt daudzi ir migranti vai nāk no nelabvēlīgas sociālās vides. Jēdziens "nenodarbināti jaunieši" aptver dažādas jauniešu apakšgrupas ar atšķirīgām vajadzībām.
Maza darba samaksa un nestabils darbs vairāk skar jaunas sievietes, savukārt jauniem vecākiem, galvenokārt jaunām māmiņām, netiek nodrošināti piemēroti profesionālās un privātās dzīves līdzsvarošanas pasākumi. Tāpēc EK ir secinājusi, ka ir vajadzīgi piemēroti atbalsta pasākumi, vienlaikus atzīstot jauniešu personisko atbildību meklēt iespēju, kā iesaistīties saimnieciskajā darbībā.