Vairums vāciešu bijušo ASV Nacionālās drošības pārvaldes (NSA) līdzstrādnieku Edvardu Snoudenu uzskata par varoni, taču salīdzinoši mazāka apjautāto daļa atbalstītu politiskā patvēruma piešķiršanu viņam, secināts aptaujā.
Seši no desmit respondentiem atzīst, ka apbrīno Snoudenu, savukārt 14% respondentu viņu uzskata par noziedznieku, secināts aptaujā, kas veikta pēc raidsabiedrības ARD pasūtījuma.
Vienlaikus gan tikai 46% vāciešu atbalstītu politiskā patvēruma piešķiršanu Snoudenam Vācijā, bet pret šādu lēmumu iebilstu 48%.
Jau vēstīts, ka, atsaucoties uz Snoudena nopludinātajiem materiāliem, medijos pēdējā laikā parādījušās daudzas publikācijas par ASV izlūkdienestu vērienīgajām izspiegošanas programmām. Publikācijas izraisījušas spriedzi ASV attiecībās ar daudziem sabiedrotajiem. Nopietns saspīlējums radies Vašingtonas un Berlīnes attiecībās, gaismā nākot faktiem, ka ASV izspiegojušas Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonsarunas.
Vācijas likumdevēji paziņojuši, ka vēlas iegūt pierādījumus no Snoudena, taču Berlīne likusi skaidri nojaust, ka Snoudenam netiks piešķirts patvērums Vācijā, jo viņš netiek uzskatīts par politiskās vajāšanas upuri. Vācijas likumdevēji pieļauj, ka varētu doties uz Maskavu, lai uzklausītu, kas Snoudenam sakāms.
Savukārt britu laikraksts "The Guardian", atsaucoties uz dokumentiem, kas iegūti no Snoudena, vēstījis, ka Rietumeiropas valstu izlūkdienesti kopīgi veic masveida interneta un telefonsarunu uzraudzību, kas līdzinās ASV izlūkdienestu elektroniskās spiegošanas programmām, kuras tik asi nosodījušas Eiropas valdības. Starp valstīm, kuru izlūkdienesti sadarbībā ar britu dienestu GCHQ īsteno šādas programmas, izdevums minējis Vāciju, Franciju, Spāniju, Zviedriju un Nīderlandi.