Rīgas apgabaltiesas krimināllietu kolēģija tā dēvētajā Lemberga lietā apelācijas procesa trešajā sēdē uzklausīja aizstāvības un vairāku aizskartās mantas īpašnieku lūgumus atcelt spriedumu un nosūtīt krimināllietu atpakaļ izskatīšanai pirmajā instancē, lai būtu iespējams novērst pieļautās nelikumības, tostarp arī attiecībā uz aizskartās mantas īpašniekiem.
Likums paredz, ka ikviens kriminālprocesā aizskartās mantas īpašnieks pieaicināms procesā, kurā tiek lemts par mantas konfiskāciju. To paredz arī Eiropas Savienības direktīvas; uz to nepārprotami norāda Eiropas tiesas judikatūra.
Kā jau rakstīts, 2007. gadā prokurori Andis Mežsargs un Māris Urbāns, bet 2008. gadā arī prokurors Juris Juriss uzlika arestu patiesā labuma guvēja tiesībām daudzās ārvalstu kompānijās un pat Latvijas uzņēmumos. Dažos gadījumos arests tika uzlikts nevis patiesā labuma guvēja tiesībām, bet gan kompāniju akcijām un kapitāla daļām, tostarp arī uzrādītāja akcijām.
Pirmās instances tiesa t.s. Lemberga krimināllietā arestēto mantu atzina par konfiscējamu. Konfiscējamās mantas sarakstu tiesa burts burtā nokopēja no prokuroru sastādītajiem aresta lēmumiem, pat nenovēršot pretrunas ar citos procesuālajos dokumentos sarakstīto; nepārliecinoties, vai šāda manta vispār eksistē, un, galvenais - nenoskaidrojot, kam šī manta patiesībā pieder.
Vairākiem patiesajiem mantas īpašniekiem nebija iespējas aizstāvēt savas intereses tiesas pirmajā instancē, bet aizskārumu viņu tiesībām apelācijas instancē vairs nevar novērst - tas bija viens no argumentiem, kāpēc lieta būtu nosūtāma atpakaļ iztiesāšanai pirmajā instancē.
Tiesas apelācijas instancē t.s. Lemberga prāvā parādījušies trīs jauni procesa dalībnieki, un tie ir aizskartās mantas īpašnieki.
Advokāts Jānis Jurkāns, kurš pārstāv SIA “Kronomare” (pieder tirdzniecības centrs Ventspilī “TC Tobago”) intereses, lūguma pieteikšanas iemeslu motivēja ar to, ka jau 2019. gada 6. decembrī SIA “Kronomare” vērsusies ar lūgumu Ģenerālprokuratūrā atcelt 2007. gadā uzlikto arestu mantai, jo uzskatījusi, ka kriminālprocess, kura ietvaros arests uzlikts (tas ir cits nekā šobrīd tiesā izskatāmais), ir izbeidzies un uz SIA “Kronomare” tas vairs nekādā veidā neattiecas. Tomēr Ģenerālprokuratūra lūgumu 2019. gada 10. decembrī pārsūtījusi Rīgas apgabaltiesai. Tā paša gada 13. decembrī Rīgas apgabaltiesa atbildējusi, ka jautājums par mantas arestu netiks lemts, jo lietā notiek debates: “Pēc tam no plašsaziņas līdzekļiem “Kronomare” uzzināja, ka tās manta ar tiesas spriedumu ir atzīta par noziedzīgi iegūtu un tiek konfiscēta. “Kronomare” mēģināja iepazīties ar lietas materiāliem, taču tas netika atļauts. Tā iesniedza apelācijas sūdzību, kura tika nosūtīta atpakaļ, jo pirmās instances tiesa konstatēja, ka “Kronomare” nav procesā iesaistītā persona. Tikai apelācijas instancē “Kronomare” tika atzīta par personu, kuras intereses ir aizskartas. Pašlaik ir izveidojusies situācija, ka juridiskajai personai tiek konfiscēts Zemesgrāmatā ierakstīts nekustamais īpašums un šai juridiskajai personai nekad nav bijusi iespēja piedalīties un izteikt savus apsvērumus par to, kādā ceļā manta ir iegūta, kāpēc tā nav noziedzīgi iegūta, un, pat vēl vairāk, es teiktu, šobrīd “Kronomarei” nav zināmi tie apstākļi, pierādījumi un liecības, kādēļ tās manta ir atzīta par noziedzīgi iegūtu un konfiscēta. Uzskatu, ka šī situācija ir absolūti neatbilstoša likuma prasībām. “Kronomarei” bija tiesības piedalīties pirmajā instancē liecinieku nopratināšanā, izteikt savus apsvērumus un sniegt savas paskaidrojumus par mantas iegādi, un šobrīd apelācijas instancē šīs tiesības vairs nav iespējams realizēt. Jo personai, kuras manta tiek atzīta kā noziedzīgi iegūta, ir tiesības izteikties divās instancēs pēc būtības un vēl sniegt kasācijas sūdzību. Bet lieta jau ir apelācijas instancē, un es neredzu iespējas, kā varētu tikt ievērotas likuma prasības, nenosūtot lietu atpakaļ uz pirmās instances tiesu. Minēto apstākļu dēļ lūdzu tiesu nosūtīt lietu atpakaļ uz pirmās instances tiesu un atcelt lietā pieņemto spriedumu,” skaidroja advokāts J. Jurkāns.
Advokāte Vera Mihaiļenko, kura pārstāv sešas ārvalstu kompānijas, konstatējot, ka pirmās instances tiesa ir pieļāvusi Kriminālprocesa likuma 111’ panta un 455. panta būtisku pārkāpumu, šā gada 28. janvārī tiesā iesniegusi līdzīgu lūgumu. Motivējot iesniegto lūgumu, V. Mihaiļenko tiesai skaidroja: “Situācija ir līdzīga, kāda ir Jurkāna kungam. No publiski pieejamās informācijas mani pārstāvamie ir noskaidrojuši, ka viņu manta ir konfiscēta kā papildu sods. Attiecīgi pārstāvji nav piedalījušies nedz pirmstiesas izmeklēšanā, nedz arī pirmās instances tiesā. Viņiem bija liegts realizēt savas tiesības kā aizskartās mantas īpašniekiem. Uzzinot par šo tiesas spriedumu, viņi vērsās pēc juridiskās palīdzības pie manis, un attiecīgi tika sagatavotas apelācijas sūdzības no visām manis pārstāvētajām personām. Līdzīgi kā kolēģim, apelācijas sūdzības tika atgrieztas atpakaļ. Tās netika pieņemtas. Tiesa konstatēja, ka mani pārstāvamie pirmās instances tiesā nebija lietas dalībnieki. Tiesas lēmumu, ar kuru apelācijas sūdzības tika atgrieztas, mēs pārsūdzējām, taču bez rezultāta. Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka maniem pārstāvamajiem tiek liegtas tiesības pēc būtības uzstāties pirmās instances tiesā. Mana ieskatā, pirmās instances tiesa pieļāvusi būtisku pārkāpumu atbilstoši KPL 111’ un 455. pantam. Tas izraisa sprieduma atcelšanu, jo, ar pirmās instances spiedumu piemērojot mantas konfiskāciju kā papildu sodu, tiek konfiscēta maniem pārstāvamajiem piederošā manta, bet viņi pirmās instances iztiesāšanā nebija uzaicināti piedalīties. Līdz ar to ir izveidojusies KPL 566. pantā paredzētā situācija. Ņemot vērā to, ka apelācijas instances tiesa, izskatot šo lietu pēc būtības, nevar novērst tiesas pārkāpumu, kāds ir pieļauts pirmajā instancē, lūdzu tiesu šajā stadijā, neuzsākoties tiesas izmeklēšanai, atcelt pirmās instances tiesas spriedumu un nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.”
Arī uzņēmēja Anrija Lemberga advokāts Oskars Rode un uzņēmēja Anša Sormuļa advokāts Jānis Rozenbergs lūdza apelācijas tiesu atcelt pirmās instances tiesas spriedumu un lietu nosūtīt atpakaļ jaunai izskatīšanai.
J. Rozenbergs atsaucās arī uz precedentu no plašai sabiedrībai zināmas krimināllietas: “Šo jautājumu var izlemt tagad, neskatot lietu pēc būtības, ekonomējot procesa dalībnieku laiku un arī tiesas resursus, un tieši tā, kā to paredz KPL 566. pants. Lai konstatētu, ka [pirmās instances] sprieduma rezolutīvā daļa aizskar tādu subjektu intereses, kas nav tikuši aicināti piedalīties procesā, tiesa var konstatēt, arī vienkārši iepazīstoties ar pašu spriedumu, nenodarbojoties ar pierādījumu pārbaudi.
Precīzi šāds pamatojums sprieduma atcelšanai bija vienā lietā, kura tiesu bija nodarbinājusi ilgstoši - tā bija tā sauktā digitālās TV lieta,
kurā, citā starpā, ar apelācijas tiesas spriedumu bija nolemts konfiscēt līdzekļus juridiskajai personai, kura procesā nekad nebija piedalījusies. Tas bija viens no iemesliem, kādēļ Senāts atcēla šo te apelācijas tiesas spiedumu, jo konstatēja, ka ir aizskartas tāda subjekta tiesības, kas nav piedalījies tiesas procesā un nav varējis realizēt savas tiesības, kas ir paredzētas KPL 111’ pantā. Tādēļ, lai arī šajā lietā nepārkāptu aizskartās mantas īpašnieku intereses, kā arī lai neturpinātu aizskart visu procesa dalībnieku intereses lietu pabeigt saprātīgā termiņā, tas, ko apelācijas instances tiesa šobrīd var izdarīt, ir izvērtēt gan manu, gan kolēģa Rodes, gan citu kolēģu pieteiktos līdzīgos lūgumus un pēc iespējas ātrāk šo lietu nododot atpakaļ skatīšanai pirmās instances tiesā. Jo pretējā gadījumā mēs, arī visi klātesošie saprotam - ar pietiekami augstu ticamības pakāpi, ja mēs tagad skatīsim lietu pēc būtības, mēģināsim kaut kā apelācijas instancē izlāpīties, dodot iespēju aizskartajiem mantas īpašniekiem kaut ko tagad skaidrot - [tas neko nedos], jo šīs tiesības viņiem ir piedalīties visās trijās instancēs, nevis tikai sākot no apelācijas.
Ir diezgan skaidrs, ka mēs pēc Augstākās tiesas atkal atgriezīsimies pirmajā instancē.
Tāpēc, lai šo kļūdu novērstu pēc iespējas ātrāk, man būtu lūgums šo manu apelācijas sūdzību un tajā ietverto lūgumu, un arī Rodes sūdzību ar ietverto lūgumu, tāpat arī vairāku aizskartās mantas īpašnieku lūgumus apmierināt un pirmās instances spiedumu nodot jaunai skatīšanai pirmās instances tiesai.”
Advokāts Māris Grudulis tiesai skaidroja: “Lemberga kungs šajā procesā ir iesaistīts jau 20 gadus. 12 gadus šis process ir noticis pirmajā instancē. Ja tagad tiek izlemts par lietas nosūtīšanu uz pirmo instanci, tas viennozīmīgi paildzina šo procesu un būtiski ierobežo [mana aizstāvamā] Lemberga kunga tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā.
Bet labāk ir to izdarīt šodien, nevis tad, kad kāds no aizskartās mantas īpašniekiem par šo jautājumu pēc gada, diviem, trijiem, četriem, pieciem iesniegs kasācijas sūdzību un pēc tam Senāts nosūtīs šo lietu atpakaļ uz pirmo instanci. Un tad mēs secināsim, ka to mēs varējām izdarīt jau šodien.”
Prokurors Aivis Zalužinskis paziņoja, ka aizskartās mantas īpašnieku un arī pārējo procesa dalībnieku lūgumi ir nepamatoti, jo ar pirmās instances tiesas spriedumu jau ir noteikts, ka visa manta vai nu piederot A. Lembergam, vai arī viņš to kontrolējot.
Tiesa pēc apspriedes paziņoja, ka pieteiktos lūgumus vismaz šajā procesa stadijā nav pamata apmierināt.