Rīgas apgabaltiesa nolēmusi tā dēvētājā Lemberga krimināllietā par apelācijas instances tiesnesi nozīmēt Sandru Amolu. Acīmredzot S. Amola būs tiesas sastāva priekšsēdētāja, bet apelācijas instance lietu izskata triju tiesnešu sastāvā.
Aivara Lemberga aizstāvība jaunajai tiesnesei jau iesniegusi lūgumu pārskatīt drošības līdzekli. Izskatīšanai pieteikti arī citi lūgumi.
Iepriekš Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas palīgs Raimonds Ločmelis Neatkarīgo informēja, ka jaunā tiesas sastāva izvēle notiks 23. augustā datorizēti, “lai nodrošinātu pilnīgu objektivitāti un nejaušības principa ievērošanu lietu sadalē”.
Šonedēļ Neatkarīgā no advokāta Māra Gruduļa saņēma apstiprinājumu, ka jaunnozīmētajai tiesnesei A. Lembergs pārsūdzējis drošības līdzekli - apcietinājumu, lūdzot to nomainīt ar citu. Lūgums iesniegts, balstoties uz Kriminālprocesa likuma 281. panta piekto daļu. Tur teikts, ka “pieteikumu par apcietinājuma atcelšanu vai grozīšanu, vai turpmākas piemērošanas nepieciešamības izvērtēšanu pēc lietas nodošanas apelācijas instances tiesai līdz iztiesāšanas uzsākšanai var iesniegt tikai tad, ja ir radušies veselības vai ģimenes apstākļi, kas var būt par pamatu apcietinājuma atcelšanai vai grozīšanai, un šos faktus apliecina dokumenti”.
Advokāts apliecināja, ka tiesai iesniegti virkne apliecinājumu par A. Lemberga veselības stāvokli un tā pasliktināšanos. Atbilstoši likumam, lūgums par drošības līdzekļa maiņu tiesai jāizskata līdz šai piektdienai.
Apelācijas instances tiesai pieteikts arī lūgums “izskatīt aizstāvības iebildumus par prokurora protestu un lemt par lietas atdošanu atpakaļ pirmās instances tiesai trūkumu novēršanai”. Dokumentā norādīts, ka “prokurora Aivja Zalužinska iesniegtais protests ir nepamatots, jo tajā nav ietverts pamatojums tam, ka prokuroram A. Zalužinskim ir tiesības pārsūdzēt tiesas spriedumu. Līdz ar to prokurora A. Zalužinska protests neatbilst arī Kriminālprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 9. punkta prasībām”.
Dokumentā atgādināts, ka vadošā loma pirmās instances tiesvedībā, kā arī pirmstiesas izmeklēšanā bijusi nevis A. Zalužinskim, bet gan amatā augstākam prokuroram Jurim Jurisam. Viņš, cita starpā, tiesu debatēs pauda savu viedokli arī par soda veidu un apmēru, taču savā vārdā apelācijas protestu tomēr nav iesniedzis. Aizstāvība uzskata ka tieši amatā augstākstāvošam prokuroram, kā to paredz likums, bija jāiesniedz protests, nevis zemākstāvošajam A. Zalužinskim.
Lemt par lūgumiem t.s. Lemberga krimināllietā S. Amolai var nebūt viegls darbs, jo viņas tiešā priekšniece ir Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāja, Rīga apgabaltiesas priekšsēdētāja vietniece Irīna Jansone. Kā zināms, I. Jansone augstajā amatā tika iecelta burtiski dažas dienas pirms pirmās instances sprieduma pasludināšanas t.s. Lemberga krimināllietā. Tieši I. Jansones vadītais tiesas sastāvs A. Lembergam piesprieda drošības līdzekli apcietinājumu bez sabiedrībai saprotama un loģiska pamatojuma.
Cita starpā Rīgas apgabaltiesa dažas dienas pēc apelācijas sūdzību un protesta saņemšanas (no tiesu portāla redzams, ka oficiāli tas esot noticis nevis 22. jūlijā, bet gan 27. jūlijā) pēc savas iniciatīvas esot skatījusi drošības līdzekļa maiņu A. Lembergam. Tiesa pielēmusi - apcietinājumam jāpaliek.
Publiski šī informācija kļuva zināma krietni vien vēlāk - tikai 20. augustā. Tomēr arī tas radīja prieku A. Lemberga pretiniekos.
Piemēram, pašreizējais tieslietu ministrs Jānis Bordāns tajā pašā 20. augustā par to prieku nespēja noslēpt, pat atklājot Barikāžu muzeja izstādi “Rīcība. Brīvība. Barikādes nesākās janvārī”. Izstādes atklāšana tika translēta tiešraidē vietnē “Facebook”, līdz ar to ieguva plašu rezonansi.
Savu uzrunu J. Bordāns noslēdza šādi: “Vai notiek tas, par ko mēs kādreiz runājām, ka neatkarība būs jāsargā? Neatkarība jāsargā ļoti dažādos veidos. Daudzi šo neatkarības laiku izmanto dažādi. Piemēram, šodien es lasīju, nākot uz šejieni, ziņu, ka viens no trīsdesmit gadu politiskās elites dalībniekiem ir paturēts apcietinājumā. Par ko? Par to, ka šo brīvību vēlējās izmantot savtīgi un nelietīgi uz visas tās tautas rēķina, kuras, kā mēs redzam (rāda uz muzejā izvietotajiem izstādes stendiem), kas stāvēja barikādēs, bija tādi, kas zināja, ka šis ir īstais laiks, kad bagātināties, pretēji neatkarības centieniem. Tā kā barikādes savā ziņā ir mūsu uzvaras stāsts un barikāžu piemiņas dēļ mums ir katru dienu svarīgi atcerēties, ka sava valsts ir jāaizstāv un savs gods ir jāaizstāv. Paldies par uzmanību!”
