Trešajā tiesas sēdē, ko tiesa piešķīrusi Aivaram Lembergam pēdējā vārda teikšanai, viņš analizēja epizodes, kurās 12 gadus garajā tiesas procesā prokurori kavēja un traucēja īstenot aizstāvību - pratināt lieciniekus. Prokurorus atbalstīja arī tiesa, jo pēc viņu pieprasījuma tiesa noņēma (t.i., noraidīja) aizstāvībai būtiskus, ar apsūdzību tieši saistītus jautājumus.
Pēdējā vārda trešās dienas tiesas sēde pusstundu iekavējās - kā skaidroja tiesas sastāva priekšsēdētāja Irīna Jansone, informatīvās sistēmas, tiešsaistes pieslēguma dēļ.
Tikmēr pie Ventspils tiesas nama, no kura tiešsaistē A. Lembergs piedalās tiesas procesā Rīgas apgabaltiesā, notika pikets A. Lemberga atbalstam.
Netālu no ieejas tiesas namā bija redzami plakāti “Pārtrauciet politisko izrēķināšanos ar valdības opozicionāriem!”, “Vai iz - saimniekotāju Meroni noķērāt?” “Bordān, skaudība bojā veselību”, “Lemberg, mēs esam tavā pusē” u.tml.
Uz nožogojuma tiesu nama priekšā bija novietotas vairākas sarkanas hūtes, kādas mēdz nēsāt A.Lembergs.
Tiesa piedāvāja pusstundas kavējumu kompensēt ar pusstundu īsāku pusdienas laiku, vai pusstundu garāku tiesas sēdi. A.Lembergs no piedāvājuma atteicās, atsaucoties uz Kriminālprocesa likumā noteiktām tiesībām uz privāto dzīvi arī kriminālprocesā ierautajām personām, un norādot, ka viņa brīvais laiks jau saplānots. A. Lembergs tiesai atklāja, ka viņa jaunākajam dēlam ir piecu gadu jubileja un ģimenei pēc tiesas sēdes jau saplānoti pasākumi šīs jubilejas atzīmēšanai.
Turpinot iepriekš aizsākto gadījumu analīzi, kad prokurori un tiesa iejaucās aizstāvības īstenošanā, A.Lembergs pieminēja 2011. gada 15.augusta tiesas sēdi, kurā A.Lemberga advokāts Raimonds Krastiņš pratināja pirmstiesas izmeklēšanas procesā apsūdzošās liecības sniegušu liecinieku un A.Lemberga advokātu Gintu Laiviņu-Laivenieku. Citējot notikušo tiesas zālē, A.Lembergs vērsa tiesas uzmanību uz prokuroru Aivja Zalužinska un Jura Jurisa uzvedību: “Redzams, ka prokurors Juriss pēc būtības veica liecinieka konsultācijas, faktiski veicot aizstāvja funkcijas. Prokurors aizstāv Gintu Laiviņu-Laivenieku un tas mūsu skatījumā nav pieļaujams. Prokurori rupji iejaucās aizstāvības realizēšanā, lai neļautu Raimondam Krastiņam uzdot aizstāvībai svarīgus jautājumus.”
A. Lembergs tiesai atgādināja, ka bez prokuroru centieniem nepieļaut aizstāvībai svarīgu jautājumu uzdošanu, notikušajam ir vēl viens aspekts - tiesas procesa novilcināšana: “Prokurors traucē pratināšanu, neļauj lieciniekam atbildēt, atbild liecinieka vietā. Tā ir diskusija. Diskusija aizņem daudz laika. Konkrētajā gadījumā aizstāvība pazaudēja 15 minūtes jautājumu uzdošanai tikai tāpēc, ka prokurori neļāava advokātam pratināt liecinieku un pārbaudīt pierādījumus tiesā.”
A. Lembergs minēja vēl arī daudzas citas tiesas sēdes, kurās notika līdzīga aizstāvības darba traucēšana - kur advokātam prokurors neļāva uzdot jautājumus, bet tā vietā prokurors un tiesnesis pamācīja, kā lieciniekam atbildēt.
A. Lembergs secināja, ka “rupjā prokuroru iejaukšanās aizstāvības funkciju realizēšanā pirmās instances tiesā vairs nav novēršama.”
Viņš analizēja prokuroru un tiesas rīcību arī bijušā prokurora Valentīna Kokaļa pratināšanā: “Apsūdzībā teikts, ka ir izspiests kukulis un izteikti kaut kādi draudi, bet to manam advokātam neļauj prasīt un noskaidrot. Vai tad draudu saturs neattiecas uz lietu, neattiecas uz apsūdzību? Tas taču ir absolūti izšķiroši svarīgs jautājums! Kā lai es aizstāvos, ja neļauj veikt tiesas izmeklēšanu? Var jau būt tiesnesim viss ir skaidrs?”
Līdzīgi analizējot R.Meroni pratināšanu, A.Lembergs vērsa tiesas uzmanību uz to, kādā veidā advokātam R.Krastiņam prokurori un tiesa, apgalvojot, ka tas neattiecas uz krimināllietu, neļāva uzdot jautājumus nedz par arestēto mantu, nedz par R.Meroni apgalvojumiem, kādas ir bijušas viņa funkcijas finanšu starpniecībā un no kā viņš saņēmis pilnvarojumu.
Pieminētais fragments no 2011. gada 15. augusta tiesas sēdes ir visai spilgts (kaut gan nebūt ne vienīgais) piemērs iepriekš minētajam. Šajā tiesas sēdē A. Lemberga advokāts Raimonds Krastiņš mēģināja nopratināt liecinieka statusā nostādīto citu A.Lemberga advokātu Gintu Laiviņu-Laivenieku, kurš līdz apmēram 2006. gadam droši vien bija galvenais A. Lemberga advokāts un juridiskais konsultants.
Atgādināt, ka advokātus ir aizliegts pratināt par faktiem, kas viņiem kļuvuši zināmi, sniedzot juridisko palīdzību, t.s. Lemberga lietas sakarā ir lieki - šajā kriminālprocesā “nedarbojas” daudzi likumi. Tostarp nedarbojas Advokatūras likuma norma:
“Zvērināts advokāts nedrīkst izpaust sava pilnvardevēja noslēpumus ne tikai lietas vešanas laikā, bet arī pēc atbrīvošanas no lietas vešanas vai pēc lietas pabeigšanas.”
No tā dēvētās Lemberga lietas 2007. gadā tika izdalīts kriminālprocess pret G. Laiviņu - Laivenieku; viņam ir aizdomās turētā statuss. Neskatoties uz to, prokurori bez iebildumiem pieļauj G. Laiviņam - Laiveniekam būt par Rudolfa Meroni vietnieku visos lielajos Ventspils ostas uzņēmumos, attiecīgi, protams, saņemot šim vietnieka statusam atbilstošu samaksu. Datu bāze “Firmas.lv” liecina, ka G. Laiviņš Laivenieks ir padomes priekšsēdētāja R. Meroni vietnieks AS “Ventbunkers”, AS “Ventspils tirdzniecības osta”, AS “Kālija parks”, kā arī ieņem citus amatus.
G. Laiviņa - Laivenieka gadījums ir neslēpts un spilgts piemērs, kā t.s. Lemberga lietā tiek izmantots “pātagas un burkāna” princips pret liecinošām personām.
Attiecīgi G. Laiviņš - Laivenieks tiesas procesā izvērsti atbildēja uz prokuroru jautājumiem, bet visādiem līdzekļiem izvairījās no atbildēm uz aizstāvības uzdotajiem jautājumiem.
Fragments ilustrē arī to, kā t.s. Lemberga prāvā tiek ignorēts līdztiesības princips.
Aivara Lemberga advokāts Gints Laiviņš-Laivenieks, kurš kriminālprocesā tiek pratināts kā liecinieks: Nu, es par šiem apstākļiem esmu liecinājis, kāda mana saistība ar “Kaywood” izveidojusies laika, laika ziņā, man nav nekas cits piebilstams.
Aivara Lemberga aizstāvis Raimonds Krastiņš: Nākamais jautājums - sakiet, jūs varētu pateikt, kāda veida darbības, pakalpojumus, palīdzību kā pilnvarnieks, kā advokāts vai citā statusā, jūs vaicāt saistībā ar kompāniju “ Kaywood International” laikā no 97.gada aprīļa, tas ir, kad jums ir redzama pirmā pilnvara, līdz 97.gada rudenim, kad tur notiek ar tik lielas pārmaiņas? Nu, ja jums ir zināms.
G.Laiviņš-Laivenieks: Es par to esmu liecinājis jau procesā. Tās, iespējams, bija tās dažas pārstāvības atsevišķās sapulces. Es par to esmu liecinājis, man vairāk nav nekas sakāms.
R.Krastiņš: Nu, labi! Nu, piedošanu, tad es jums paprasīšu savādāk. Sakiet, lūdzu, kad tad jūs pirmo reizi pats ieraudzījāt kādu dokumentu, kur bija norādīts, ka Aivars Lembergs ir kompānijās “Kaywood International” akcionārs vai patiesā labuma guvējs, vai galīgais beneficiārs, vai alternatīvais beneficiārs? Kad jūs pats ieraudzījāt?
Prokurors Aivis Zalužinskis: Godātā tiesa, valsts apsūdzība tomēr iebilst pret šāda faktiski formāla jautājuma uzdošanu. Liecinieks tikko atbildēja, ka viņš par šo tēmu jau ir liecinājis. Mēs jau pusstundu faktiski klausāmies vienu un to pašu par “Kaywood”, par Kaywood, par ko liecinieks saka, ka viņš ir liecinājis vai viņš arī liecinās. Nu, cik mums ilgi? Šodien mēs ilgi tā varam! Un turklāt vēl arī to, ka valsts apsūdzība ir pratinājusi pa otram lāgam šodien, šobrīd pārjautā par “Kaywood”.
R. Krastiņš: Sanāca!
Tiesnesis Boriss Geimans: Jā, mēs piekrītam prokuroram. Šis jautājums ir noņemts. Lūdzu, nākamais jautājums!
R. Krastiņš: Nu, labi! Lai es nebūtu tad “klases” ienaidnieks. Man ir ap 200 jautājumu par “Kaywood”. Visi, uz visiem jau var šādi atbildēt. Tad ...
B. Geimans: Bet, ja liecinieks jau sniedza liecības uz agrākiem jautājumiem, ja. Es domāju, ka tad nav vērts principā uzdot atkārtoti šos jautājumus.
R. Krastiņš: Vai viņš tiešām sniedza tādas liecības?
B.Geimans: Ja jums ir kādi citi jautājumi, kas saitīti ar “Kaywood International”, lūdzu, bet ja viņš ...
R. Krastiņš: Vai tiešām šāds jautājums bija?
B.Geimans: Kā lūdzu?
R. Krastiņš: Tiešām prokurors var pateikt, kad šāds jautājums tika uzstādīts? Ja jau tāds ir iebildums.
Prokurors Juris Juriss: Godātā tiesa, mūsu tas jau iebilduma būtība ir tāda, kad, ja persona izmanto tiesības neliecināt pret sevi, ja viņš pasaka, ka viņam nav ko papildus pateikt par to tematu, ko viņš ir pateicis, tad jebkurā gadījumā tas, ja tiek papildus uzdoti šādi te paši vienveidīgi jautājumi, var tikt vērtēts un traktēts vienīgi kā spiešana uz liecinieku, tas ir, piespiež viņu pārkāpt viņa procesuālās tiesības. Nu, tā jau tā situācija nav pieļaujama!
B. Geimans: Tā!
J. Juriss: Cik reizes tad lieciniekam ir jāpasaka, ka viņš neliecinās par kādu konkrētu apstākli?! Vai 5, vai 7, vai 10?! Kad ir tas pietiekamais?!
B. Geimans: Skaidrs!
J. Juriss: Paldies!
Anrijs Lemberga advokāts Oskars Rode: Godātā tiesa, es gribētu atbalstīt kolēģi Raimondu Krastiņu saistībā ar to, ka, godātā tiesa, tas ir liecinieka subjektīvs viedoklis, ka viņš ir liecinieks par šo jautājumu. Pareizi uzdeva jautājums Raimonds Krastiņš - vai tad šādā formā kāds ir uzdevis lieciniekam šādu jautājumu? Godātā tiesa, ja liecinieks nevēlas liecināt, nu, faktiski viņš nevēlas liecināt, viņš diezgan maz izmanto šodien frāzi, ka viņš nevēlas liecināt tāpēc, ka tas var tikt izmantots pret viņu. Viņš izmanto frāzi, ka “es jau esmu to teicis”. Godātā tiesa, viņš ir liecinājis par kaut kādiem faktiem, bet kas varbūt aizstāvībai liekas nepietiekami, un tāpēc aizstāvība uzdod precizējošus jautājumus. Līdz ar to, ja liecinieks nevēlas atbildēt, vai tas ir pamats liegt advokātam uzdot jautājumus? Es domāju, ka nē! Un es, godātā tiesa, domāju, ka kolēģim Raimondam Krastiņam ir pilnas tiesības uzdot tos jautājumus, kas ir nepieciešami, lai realizētu aizstāvību pilnā apjomā. Paldies!
B. Geimans: Tā! Ko jūs?
Anša Sormuļa advokāts Jānis Rozenbergs: Es arī, advokāts Rozenbergs, pievienojos kolēģim Oskaram Rodem. Prokurori pilnīgi nepamatoti apgalvo, ka, lūk, liecinieks Laiviņš-Laivenieks par to jau ir liecinājis vai arī izmanto tiesības - neliecina pret sevi. Manuprāt, uz pēdējiem pārdesmit jautājumiem lielākoties atbilde bija, ka “man šādi fakti nav zināmi”. Piemēram, manuprāt, ļoti svarīgs jautājums - vai lieciniekam ir kas zināms, vai Aivars Lembergs ir guvis kādu reālu labumu no uzņēmuma “Kaywood”. Liecinieks apstiprina - man šāds fakts nav zināms. Tas ir jautājums un tā ir normāla atbilde, un tai atbildei un jautājumam ir nozīme lietas izskatīšanā. Līdz ar to es uzskatu, ka prokurori ar saviem iebildumiem cenšas traucēt tiesas sēdes kārtību, par ko es lūdzu viņiem aizrādīt, un par atkārtotu tiesas sēdes traucēšu, lūdzu, apspriest tad 296.panta piemērošanas iespēju un izraidīt prokurorus no zāles ārā, lai viņi netraucē Raimondam Krastiņam uzdot jautājumus, uz kuriem liecinieks sniedzis normālas atbildes. Paldies!
B. Geimans: Tā, Allika kungs!
Anrija Lemberga advokāts Aldis Alliks: Jā, godājamā tiesa, es tikai vēlējos piebilst kolēģiem tādu, tādu aspektu, ka, manuprāt, arī valsts apsūdzības uzturētāji atkārtoti uzdeva jautājumus, nu, par vienu un to pašu tematu, par kuru liecinieks jau bija, liecinošā persona jau bija pateikusi, ka neliecinās. Svarīgi ir arī ne tikai Raimondam Krastiņam, bet arī aizstāvībai kopumā, bet šie uzdotie jautājumi tiek fiksēti protokolā. Arī es atceros - toreiz valsts apsūdzības uzturētāji formulēja šādu pamatojumu, kāpēc tiek uzdoti šie jautājumi. Nu, Krastiņa kungs, viņš lūdza vai nelūdza, to katrā konkrētā gadījumā ir svarīgi, ka šis jautājums izskan, tiek nofiksēts protokolā, un tad redzam katrā konkrētā gadījumā, kāda ir bijusi liecinošās personas atbilde un tad varam salīdzināt, kā liecinošā persona ir rīkojusies - izmantojusi vai nav izmantojusi kaut kādas savas tiesības, atbildot uz vienas vai otras puses jautājumiem. Tāpēc, manuprāt, ir ļoti svarīgi no aizstāvības viedokļa šie jautājumi, lai vai cik mēs tālu varam kaut kādos desmitos vai simtos uz priekšu mērīt to, to atbildi, ka tā būs identiska vai, vai varbūt arī nebūs, tomēr, kad tie jautājumi tiek uzdoti un fiksēti. Paldies!
B. Geimans: Tā! Viss, paldies! Tas nebija nekāds lūgums, ja. Mēs uzklausījām advokātu viedokļus. Tā, ko jūs?
A.Zalužinskis: Godājamā tiesa, mēs tomēr vēlamies, viena lieta, uz ko vēl vērst jūsu uzmanību, pirms jūs pieņemat savu galīgo lēmumu. Mūsu skatījumā jau sākotnēji attiecībā par kompāniju “Kaywood International Ltd” liecinieks teica, ka viņš šajā daļā par šo kompāniju, kas skar arī viņa apsūdzību citā procesā, viņš teica, ka viņš vispār negrib par šo liecināt. Bet, ņemot vērā, ka tiesas skatījums bija tāds, ka, nu, katrs jautājums tā kā tur jāvērtē atsevišķi utt., šobrīd liecinieks ir aizvests līdz tam, ka viņš jau šeit, viņam ir apnicis faktiski, mums ir tā apnicis uz katru jautājumu atbildēt tās, to, teiksim, īsto stāstījumu, ka viņš negrib izmantot liecības sniegt šobrīd, lai tas netiktu pret viņu izmantots utt., viņš jau tīri formāli šobrīd kaut ko tur atbild. Un advokāts to, protams, izmanto! Viņš tik turpina uzdot un uzdot, un uzdot. Un faktiski viņam /lieciniekam/ jau ir pārkāptas šobrīd tās tiesības neliecināt pret sevi. Jo viņš ir faktiski piespiests šobrīd liecināt. Un tas, mūsu skatījumā, nav pieļaujams. Un uzskatām, ka faktiski visas šīs liecības vairs nebūs izmantojamas, ko viņš šobrīd ir sniedzis, pat, ja viņš formāli atbild. Tāds ir mūsu skatījums.
R. Krastiņš: Godātā tiesa, īsi! Kriminālprocesa likums nosaka līdzvērtīgas tiesības aizstāvībai ar apsūdzību. Ja ir nepieciešams, ja ir nepieciešams, man ir pilnīgi visas Laiviņa kunga liecības šajā tiesa procesā, tiesas sēdē liecinātās, es parādītu absolūti, ka tā nav taisnība. Prokurori daudz uzdeva jautājumus, ļoti daudz, uz daudziem tika saņemtas atbildes un arī prokurori jautājumi ļoti atkārtojas. Teiksim, par to beneficiāru ir 10 jautājumi, a to ir 12, ja mēs rēķinām, vēl cik reizes uzprasīts, lai apstiprina iepriekšējās liecības. Līdztiesības /neievērošana/, es, pirmkārt, uzsvēru.
A. Lembergs: Godātā tiesa, drīkst?
B. Geimans: Tā, piecu minūšu pārtraukums!
