Replikas runā atsaukšanos uz Neatkarīgajā publicētiem faktiem nevar uzskatīt par “faktu legālo prezumpciju”, - aizliedzot citēt Neatkarīgo, advokātam Mārim Grudulim norādīja Rīgas apgabaltiesas tienese Irīna Jansone.
Pirmdien M.Grudulis uzstājās t.s. Lemberga prāvā ar replikas runu kā kriminālprocesā aizskartās mantas īpašnieces Līgas Lembergas pārstāvis.
Advokāts tiesai, cita starpā, atgādināja blēdīgo un pretlikumīgo mantas aresta procedūru krimināllietā. 2007.gadā 17.decembrī tika pieņemts lēmums par aresta uzlikšanu mantai, un tikai pēc tam no mantas glabātāja Rudolfa Meroni procesa virzītāji saņēmuši akciju apliecību nepaliecinātas kopijas, turklāt ne visu lēmumā minēto uzņēmumu akciju kopijas.
Advokāts uzsvēra, ka pirms mantas aresta “prokurori ne tikai nav ieguvuši objektīvus un ticamus pierādījumus par arestam pakļaujamās mantas piederību, bet nav pat noskaidrojuši, vai šīs akcijas vispār eksistē.”
Lai ilustrētu faktu, ka procesa virzītājam mantas aresta brīdī nebija procesuāli nostiprināta arestētas mantas saraksta, M.Grudulis atgādināja prokurora Aivja Zalužinska vēstulē Iekšlietu ministrijai minēto, kā arī citēja fragmentu no Neatkarīgajā publicētās intervijas ar advokātu Mārtiņu Kvēpu, kur viņš stāsta, kā R.Meroni viņu un prokurorus “apvedis ap stūri”.
Runas turpinājumā M.Grudulis iezīmēja R.Meroni blēdības būtību: “Rudolfs Meroni, vadoties no savas mantiskas intereses un iepriekš rūpīgi izstrādātā plāna, ir sastādījis un licis priekšā prokuroriem tādas mantas sarakstu, ko viņš, Rudolfs Meroni, vēlējās iegūt savā valdījumā un/vai nostiprināt, t.i., legalizēt savu statusu un, šķietami, arī rīcību ar mantu, ko viņš, pārkāpjot fiduciāro attiecību ietvaros viņam piešķirtās pilnvaras, nelikumīgi ir nodevis savām (viņa kontrolē esošajām) kompānijām.
Apzinoties, ka Līga Lemberga un Anrijs Lembergs var jebkurā brīdī izbeigt fiduciārās attiecības, kuras ietvaros Rudolfa Meroni pārvaldīšanā nonāca lēmumā norādītās kompānijas, un pieprasīt atdot viņiem Rudolfam Meroni uzticēto mantu, kas 2007.gadā Rudolfam Meroni nozīmētu pilnīgu fiasko un esošās labklājības zaudējumu, viņš, Rudolfs Meroni, visticamāk - ne bez procesa virzītāja atbalsta -, ir iesaistījis Aivara Lemberga vārdu, izfantazējot terminu “Lembergu ģimene” un norādot Aivaru Lembergu kā vienu no veidojuma “Lembergu ģimene” locekļiem. Jāuzsaka Rudolfa Meroni viltīgums un piesardzība - nevienā no liecībām vai rakstveidā sastādītajām vēstulēm un tabulas Rudolfs Meroni nav konkrēti apgalvojis, ka tieši Aivaram Lembergam piederētu kādas konkrētas kompānijas konkrēts daļu vai akciju skaits. Šādi rīkojoties, nenorādot līdzdalību procentos, Rudolfs Meroni ir nodrošinājies, ka tiks arestēta visa manta un pat arī tad, ja arests kādā tā daļā tiks atcelts, viņam būs iespēja šo daļu neatdot, spekulējot uz paša sastādītajā sarakstā apzināti iekļautajām nepilnībām - jo, kā tad var atdot kādu daļu, nezinot, cik liela daļa pieder Aivaram Lembergam. Turklāt, kā intervijā atklājis Mārtiņš Kvēps, “patiesā labuma guvēja tiesību” iekļaušana lēmumā par mantas arestu jau no sākta gala bijusi labi ieplānota blēdība ar mērķi pārņemt simtus miljonus vērtos Ventspils uzņēmumu aktīvus. Mārtiņš Kvēps skaidroja, ka (burtisks citāts): “Meroni speciāli mantas aresta sarakstā to vērtīgāko ‒ “Ventbunkeru” un sauskravu uzņēmumus .....”
Šajā brīdī advokātu pārtrauca tiesas sastāva priekšsēdētāja tiesnese Irīna Jansone.
I. Jansone: Aizstāvi, es jūs pārtraukšu. Jūs atsaucaties tagad uz ko? Uz interviju?
M. Grudulis: Es atsaucos uz publiski zināmām ziņām, uz šo interviju, uz kuru jau iepriekš norādīju.
I. Jansone: Tie nav lietas materiāli. Jūs varat atsaukties uz liecībām nevis uz interviju, kas ir publicēta kādā no medijiem, kas nav pārbaudīta tiesas sēdē. Jūs nevarat atsaukties uz šādu informāciju.
M. Grudulis: Godātā tiesa! Šī intervija ir publicēta pēc tam, kad tiesu izmeklēšana bija jau pabeigta, līdz ar ko tā lietas materiālos pārbaudīta pat nevarēja tikt. Otrkārt, es atsaucos uz vispārzināmu informāciju, jo tā ir publicēta vienā no lielākajiem Latvijas masu medijiem. Līdz ar to uzskatu, ka tā ir vispārzināma informācija. Es uz šo interviju esmu atsaucies, arī lasot debates kā Aivara Lemberga aizstāvis, arī motivējot savu atsaukšanos uz vispārpieejamām ziņām, un tad tiesa man neaizrādīja. Mana atsaukšanās nav liela un ar jūsu laipnu atļauju es turpināšu atsaukties. Tajā pašā laikā norādu, ka informācija šajā masu mēdijā bija vienā no maniem lūgumiem, ko es kā Aivara Lemberga pārstāvis pieteicu, lūdzot atjaunot tiesvedību šajā lietā. Tiesa, diemžēl, šo lūgumu noraidīja. Tiesa noraidīja arī manu lūgumu, ka par šiem apstākļiem būtu jānopratina Mārtiņš Kvēps. Līdz ar to man nav nekādu citu procesuālu tiesisku iespēju, kā vien atsaukties uz šajā intervijā publicētajām ziņām tikai un vienīgi kā uz vispārzināmiem faktiem.
I. Jansone: Tieši tāpēc, ka tika noraidīts jūsu lūgums atjaunot tiesas izmeklēšanu un pratināt liecinieku Mārtiņu Kvēpu par šie apstākļiem, un tiesai šādi apstākļi krimināllietas materiālos nemaz nav, jūs nevarat atsaukties uz šiem faktiem, kas ir norādīti kādā no intervijām, kā uz vispār zināmiem faktiem. Šī nav faktu legālā prezumpcija un to mēs nevaram uzskatīt kā patiesu vai apstrīdamu informāciju. Tas ir tiesas lēmums.
M. Grudulis: Godātā tiesa! Tomēr Kriminālprocesa likumā ir normas, kas regulē debašu saturu, un tās paredz situāciju, kad kāds no debašu dalībniekiem atsaucas uz tādiem pierādījumiem, kuri nav lietas materiālos, un šajā gadījumā likums uzliek tiesai par pienākumu vērtēt, vai nav jāatjauno tiesas izmeklēšana.
Godātā tiesa! Es arī gribētu vērst uzmanību šai situācijai un tomēr turpināt atsaukties uz šo interviju. Man ir divi teikumi un tas ir ļoti būtiski, un tādēļ lūdzu jūsu laipnu atļauju, vai nu man šos pāris teikumus nolasīt, vai nu jūs man tieši pasakāt, ka es nedrīkstu šos teikumus no intervijas lasīt.
I. Jansone: Tiesa jau trešo reizi jums pasaka, ka jūs nevarat atsaukties!
Ar advokāta laipnu atļauju Neatkarīgā iepazinās ar replikas runu un konstatēja, ka tiesa advokātam liegusi tiesas zālē pateikt sekojošo:
“(Meroni speciāli mantas aresta sarakstā to vērtīgāko ‒ “Ventbunkeru” un sauskravu uzņēmumus .....) ielika arestēšanai nevis kā akcijas, bet tikai kā “labuma guvēja tiesības”. Viņš speciāli manas aresta protokolā ielika kaut ko pilnīgi virtuālu, netveramu, lai gadījumā, ja viņam ar attiecīgo uzņēmumu akcijām kaut kas būtu jādara, ja tas viss būtu jāpārliek jau tālāk kādās citās kompānijās ‒ lai viņš to pilnīgi brīvi varētu darīt un teikt, ka, neskatoties uz juridiskā īpašnieka maiņu, tās virtuālās labuma guvēja tiesības joprojām kaut kur ir un gaisā virmo bez izmaiņām. Un tieši to viņš vēlāk arī darīja - akcijas Ventspils uzņēmumos brīvi ceļoja no vienas juridiskas personas uz otru pēc paša Meroni ieskatiem, nevienam par to nezinot un bez jebkādas kontroles. Līdz ar to, runājot par glabātās mantas atdošanu valstij - “patieso labuma guvēju tiesības” jau īsti nevar atdot. Kā tad viņš tās atnesīs? Kādā burciņā vai konvertā? Kā es teicu, tas ir “faktisks stāvoklis”, nevis reālas “tiesības”,” citējot M. Kvēpa interviju Neatkarīgajā, tiesai vēlējās atgādināt advokāts.
Neatkarīgās intervija ar M. Kvēpu izlasāma šeit.
